Augstā dziesma 2:1—17

  • Sulamīte (1)

    • ”Es — vienkārša pļavas puķe”

  • Gans (2)

    • Mana mīļā ir kā lilija

  • Sulamīte (3—​14)

    • Nemodiniet mīlestību, kamēr tā nemostas pati (7)

    • Sulamīte atstāsta gana vārdus (10—​14)

      • ”Mana skaistule, nāc man līdzi!” (10, 13)

  • Sulamītes brāļi (15)

    • ”Ķeriet lapsas”

  • Sulamīte (16, 17)

    • ”Mans mīļotais pieder man, un es piederu viņam” (16)

2  Es — vienkārša pļavas puķe*,ielejas lilija.”+   ”Kā lilija starp ērkšķiem —tāda ir mana mīļā starp citām meitenēm.”   ”Kā ābele starp meža kokiem —tāds ir mans mīļotais starp citiem jaunekļiem. Kā es alkstu sēdēt viņa pavēnī,un viņa augļi ir tik saldi manā mutē!   Viņš mani ieveda dzīru* namā,augstu pacēla pār mani savas mīlestības karogu.   Spēciniet mani ar rozīnēm,+atspirdziniet ar āboliem,jo es sirgstu ar mīlestību.   Viņa kreisā roka ir zem manas galvas,ar labo roku viņš mani skauj.+   Zvēriet man, Jeruzālemes meitas,pie gazelēm+ un pie stirnām laukos,ka nemodināsiet, nedegsiet manī mīlestību, kamēr tā nemodīsies pati!+   Klau, tas ir mans mīļotais! Tur jau viņš nāk,steidzas pār kalniem, traucas pār pakalniem.   Mans mīļotais ir kā gazele, gluži kā jauns briedis.+ Lūk, kur viņš stāv — aiz mūsu sienas,viņš lūkojas logos,veras caur režģiem. 10  Mans mīļotais sauc mani, viņš saka:”Celies jel, mīļā,mana skaistule, nāc man līdzi! 11  Redzi, ziema ir pagājusiun lietavas beigušās. 12  Zeme tērpusies ziedu rotā,+un klāt laiks apgriezt vīnogulājus.+ Mūsu pusē jau dzirdama ūbeles balss.+ 13  Vīģes kokā briest agrīnās vīģes,+un ziedošie vīnogulāji smaržo. Celies jel, mīļā, un nāc,mana skaistule, nāc man līdzi! 14  Mana dūja, kas tveras klintīs,+kas slēpjas klinšu kraujās,ļauj man tevi skatīt, ļauj dzirdēt tavu balsi,+jo tava balss skan jauki un tu esi skaista!””+ 15  ”Ķeriet lapsas,mazās lapsiņas, kas posta vīnadārzus,jo mūsu vīnadārzi jau zied.” 16  ”Mans mīļotais pieder man, un es piederu viņam,+tam, kurš gana+ starp lilijām.+ 17  Pirms uzvēdī dienas elpa un ēnas zūd,steidz atgriezties, mīļotais,kā gazele,+ kā jauns briedis+ pār kalniem, kas mūs šķir*.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”līdzenuma krokuss”.
Burt. ”vīna”.
Vai ”pār Betera kalniem”. Vai, iesp., ”pār plaisu šķeltajiem kalniem”.