Daniēla 10:1—21
10 Persijas ķēniņa Kīra+ trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kas bija nosaukts par Beltsacaru,+ atklājās vēsts. Šī vēsts bija patiesa — tā bija vēsts par lielu karu. Viņš to saprata, jo viņam redzētais tika paskaidrots.
2 Tolaik es, Daniēls, trīs nedēļas sēroju.+
3 Es neēdu izsmalcinātus ēdienus, gaļai un vīnam pat nepieskāros un neziedos ar eļļu, līdz pagāja trīs nedēļas.
4 Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā, stāvēdams lielās upes Tigras*+ krastā,
5 es pavēros apkārt un ieraudzīju linu drēbēs+ tērptu vīru, kam ap vidu bija josta no Ūfāzas zelta.
6 Viņa ķermenis bija kā hrizolīts,+ seja — spoža kā zibens, acis — kā degošas lāpas, bet rokas un kājas — kā pulēts varš,+ un viņa balss skanēja kā pūļa duna.
7 Vienīgi es, Daniēls, redzēju šo parādību. Vīri, kas bija ar mani, to neredzēja,+ tomēr viņi sāka šausmās drebēt, aizbēga un noslēpās.
8 Kad es, palicis viens, vēroju šo vareno parādību, spēki mani atstāja un es kļuvu pilnīgi bāls un bezspēcīgs.+
9 Tad viņš sāka runāt, bet, izdzirdot viņa balsi, es sakņupu pie zemes un iegrimu ciešā miegā.+
10 Bet tad man pieskārās kāda roka,+ kas mani modināja, un es, balstīdamies uz rokām, piecēlos uz ceļiem.
11 Viņš man sacīja: ”Dārgais* Daniēl,+ vērīgi ieklausies vārdos, ko es tev teikšu. Celies kājās, jo es esmu atsūtīts pie tevis.”
Kad viņš to bija pateicis, es drebēdams piecēlos.
12 Tad viņš turpināja: ”Nebaidies,+ Daniēl! Jau kopš pirmās dienas, kad tu apņēmies iegūt sapratni un zemojies sava Dieva priekšā, tavas lūgšanas ir uzklausītas, tādēļ es arī esmu ieradies.+
13 Taču divdesmit vienu dienu pret mani cīnījās Persijas valsts valdnieks,+ bet tad man palīgā nāca Mihaēls*,+ viens no galvenajiem valdniekiem. Man bija tur jāaizkavējas pie Persijas ķēniņiem,
14 bet tagad es esmu ieradies tev paskaidrot, kas ar tavu tautu notiks pēdējās dienās*,+ jo šī parādība attiecas uz nākotni.”+
15 Kad viņš to sacīja, es nodūru galvu un nespēju parunāt.
16 Tad tas, kas izskatījās kā cilvēks, pieskārās manām lūpām,+ un es atguvu runas spējas un teicu tam, kas stāvēja manā priekšā: ”Mans kungs, redzētās parādības dēļ es trīcu, un mani spēki ir galā.+
17 Kā lai es, tavs kalps, runāju ar tevi, kungs?+ Es esmu pavisam bezspēcīgs un tik tikko velku elpu.”+
18 Tas, kas izskatījās kā cilvēks, atkal man pieskārās un mani stiprināja.+
19 Viņš mani uzrunāja: ”Nebaidies,+ dārgais Daniēl!+ Lai tev miers!+ Esi stiprs, jā, esi stiprs!” Viņam runājot, mani spēki atgriezās, un es teicu: ”Runā, kungs, jo tu esi mani stiprinājis!”
20 Tad viņš sacīja: ”Vai zini, kādēļ esmu pie tevis atnācis? Tagad man jādodas atpakaļ cīnīties ar Persijas valdnieku.+ Un, kad es aiziešu, ieradīsies Grieķijas valdnieks.
21 Bet es tev izstāstīšu, kas rakstīts patiesības grāmatā. Mani neatbalsta neviens cits kā tikai Mihaēls,+ jūsu valdnieks.+
