Daniēla 3:1—30

  • Nebukadnecara uzstādītais zelta tēls (1—​7)

  • Trīs ebreji apsūdzēti nepakļāvībā (8—​18)

    • ”Mēs nekalposim taviem dieviem!” (18)

  • Iemesti degošā krāsnī (19—​23)

  • Brīnumainā izglābšana no uguns (24—​27)

  • Ķēniņš slavina ebreju Dievu (28—​30)

3  Ķēniņš Nebukadnecars darināja zelta tēlu, kas bija sešdesmit olektis* augsts un sešas olektis* plats, un uzstādīja to Dūras līdzenumā Babilonas provincē.  Pēc tam viņš lika sapulcināt satrapus*, priekšniekus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, tiesu ierēdņus un visus provinču varasvīrus uz viņa uzstādītā tēla iesvētīšanu.  Kad satrapi, priekšnieki, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, tiesu ierēdņi un provinču varasvīri bija sapulcējušies uz ķēniņa Nebukadnecara uzstādītā tēla iesvētīšanu un nostājušies tā priekšā,  rīkojumu izsaucējs skaļi pasludināja: ”Jums, tautas un ciltis, kas runājat dažādās valodās, tiek pavēlēts:  tiklīdz jūs dzirdēsiet atskanam ragus, stabules, cītaras, arfas, liras, dūdas un visus pārējos mūzikas instrumentus, metieties zemē un pielūdziet zelta tēlu, ko ķēniņš Nebukadnecars ir uzstādījis!  Bet, ja kāds nemetīsies zemē un nepielūgs tēlu, viņu nekavējoties iemetīs degošā krāsnī.”+  Izdzirdējuši ragus, stabules, cītaras, arfas, liras un pārējos mūzikas instrumentus, ļaudis no visām tautām un ciltīm, kas runāja dažādās valodās, metās zemē un pielūdza Nebukadnecara uzstādīto zelta tēlu.  Tad daži haldieši apsūdzēja* jūdus.  Viņi teica ķēniņam Nebukadnecaram: ”Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10  Ak, ķēniņ, tu taču pavēlēji, ka, dzirdot atskanam ragus, stabules, cītaras, arfas, liras, dūdas un pārējos mūzikas instrumentus, visiem ir jāmetas zemē un jāpielūdz zelta tēls 11  un ka ikviens, kas nemetas zemē un tēlu nepielūdz, ir jāiemet degošā krāsnī.+ 12  Bet daži jūdi — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, kuriem tu, ķēniņ, esi uzticējis pārvaldīt Babilonas provinci,+ — neņem vērā tavu pavēli. Viņi nekalpo taviem dieviem un nepielūdz zelta tēlu, ko tu esi uzstādījis.” 13  Nebukadnecars trakās dusmās pavēlēja atvest Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, un, kad šie vīri bija atvesti, 14  viņš tiem jautāja: ”Sadrah, Mesah un Abed-Nego, vai tiesa, ka jūs nekalpojat maniem dieviem+ un nepielūdzat zelta tēlu, ko es esmu uzstādījis? 15  Ja jūs esat gatavi, izdzirdot ragus, stabules, cītaras, arfas, liras, dūdas un pārējos mūzikas instrumentus, mesties zemē un pielūgt tēlu, ko esmu darinājis, tad labi! Bet, ja jūs to nepielūgsiet, jūs tūlīt pat iemetīs degošā krāsnī. Kur gan atradīsies tāds dievs, kas jūs spētu izglābt no manas rokas?”+ 16  Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego ķēniņam atbildēja: ”Ak, Nebukadnecar, uz to mums nekas nav jāatbild. 17  Ja tā notiks, mūsu Dievs, kuram mēs kalpojam, spēj mūs izglābt no degošās krāsns un arī no tavas rokas, ak, ķēniņ!+ 18  Bet, ja arī viņš to nedarītu, tev, ķēniņ, jāzina, ka mēs nekalposim taviem dieviem un nepielūgsim zelta tēlu, ko tu esi uzstādījis!”+ 19  Tad Nebukadnecars tā pārskaitās uz Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, ka viņa seja dusmās pārvērtās*. Viņš lika sakurināt krāsni septiņreiz karstāku nekā parasti 20  un saviem stiprākajiem karavīriem pavēlēja sasiet Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego un iemest tos krāsnī. 21  Tā nu viņus sasēja un ar visām drēbēm — apmetņiem, krekliem un cepurēm — iemeta degošā krāsnī. 22  Pēc ķēniņa bargās pavēles krāsns bija tā sakurināta, ka vīrus, kas meta ugunī Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, nogalināja liesmu versme. 23  Bet šie trīs — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — sasieti iekrita degošajā krāsnī. 24  Taču tad ķēniņš Nebukadnecars izbijies pielēca kājās un vaicāja saviem padomniekiem: ”Vai mēs nesasējām un neiemetām ugunī trīs vīrus?” Tie atbildēja: ”Jā gan, ak, ķēniņ!” 25  Ķēniņš sacīja: ”Bet es redzu četrus vīrus, kas brīvi staigā ugunī, un ar tiem nekas ļauns nav noticis. Turklāt ceturtais izskatās gluži kā dievu dēls.” 26  Nebukadnecars piegāja pie krāsns durvīm un sauca: ”Sadrah, Mesah un Abed-Nego, Visaugstākā Dieva kalpi,+ nāciet laukā!” Kad Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego iznāca no uguns, 27  satrapi, priekšnieki, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki, kas tur bija sapulcējušies,+ redzēja, ka liesmas šos vīrus nav skārušas:+ ne matiņš uz viņu galvas nebija apsvilis, viņu apmetņi nebija apdeguši, un pat deguma smaka nebija jūtama. 28  Tad Nebukadnecars izsaucās: ”Lai slavēts Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs,+ kurš sūtīja savu eņģeli un izglāba savus kalpus, kas paļāvās uz viņu un nepakļāvās ķēniņa pavēlei, būdami gatavi drīzāk mirt nekā godināt un pielūgt kādu citu dievu, izņemot savu Dievu!+ 29  Tāpēc es tagad izdodu pavēli, ka visās tautās un ciltīs, lai kādā valodā tās runātu, ikviens, kas teiks kaut ko sliktu par Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievu, ir jāsacērt gabalos un viņa māja ir jāpārvērš par ateju, jo nav cita dieva, kurš spētu tā izglābt kā viņu Dievs!”+ 30  Tad ķēniņš Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego atkal iecēla augstos amatos Babilonas provincē.+

Zemsvītras piezīmes

27 m. Sk. pielikumu B14.
2,7 m.
Vai ”apmeloja”.
Vai ”viņa attieksme pret tiem pilnīgi izmainījās”.