Daniēla 8:1—27
8 Pēc iepriekšējās parādības es, Daniēls, ķēniņa Belsacara+ trešajā valdīšanas gadā skatīju vēl vienu parādību.+
2 Kad es to redzēju, es atrados Sūzu+ pilī Elamas+ provincē. Parādībā es redzēju, ka esmu pie Ūlajas upes*.
3 Tad es pavēros apkārt, un, lūk, pie upes stāvēja auns,+ kam bija divi ragi.+ Abi ragi bija gari, bet viens bija garāks par otru, un garākais bija izaudzis vēlāk.+
4 Auns badījās uz rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Neviens zvērs nespēja stāties tam pretī, un nebija neviena, kas spētu no viņa paglābt.+ Auns dižojās un darīja, ko gribēja.
5 Pēc tam es ieraudzīju āzi,+ kas no rietumiem traucās pāri visai zemei, tai pat nepieskardamies. Āzim starp acīm bija stalts rags.+
6 Tas tuvojās divragainajam aunam, ko es redzēju stāvam pie upes, un negantās dusmās metās tam virsū.
7 Es redzēju, kā tas nikni uzbruka aunam, notrieca to zemē un nolauza tam abus ragus. Aunam nebija spēka turēties āzim pretī. Āzis to nogāza un samīdīja kājām, un nebija neviena, kas aunu no viņa izglābtu.
8 Tad āzis visādi dižojās, bet, tiklīdz tas bija kļuvis varens, tam nolūza lielais rags, un tā vietā izauga četri stalti ragi, kas bija vērsti uz četrām debess pusēm.+
9 No viena raga parādījās cits, mazāks rags, kas izauga ārkārtīgi liels uz dienvidiem, uz austrumiem un uz skaistās zemes+ pusi.
10 Tas izauga tik liels, ka aizsniedzās līdz debesu karapulkam un notrieca zemē un samīdīja dažus no šī pulka un no zvaigznēm.
11 Šis rags dižodamies izaicināja pat karapulka Vadoni, un Vadonim tika atņemts pastāvīgais upuris, un viņa svētnīca tika izpostīta.+
12 Grēka dēļ karapulks nonāca raga varā un pastāvīgais upuris vairs netika nests. Rags nogāza pie zemes patiesību, un, lai ko tas darīja, tam viss izdevās.
13 Tad es izdzirdēju kādu svēto runājam, un cits svētais viņam jautāja: ”Cik ilgi turpināsies tas, kas attēlots šajā parādībā par pastāvīgo upuri un grēku, kurš nes iznīcību?+ Cik ilgi svētnīca un karapulks tiks mīdīti kājām?”
14 Viņš man sacīja: ”Kamēr paies divtūkstoš trīssimt vakari un rīti. Pēc tam svētnīca tiks atjaunota un atkal būs tāda, kādai tai pienākas būt.”
15 Vērodams parādību un pūlēdamies to saprast, es, Daniēls, pēkšņi ieraudzīju savā priekšā stāvam kādu, kas izskatījās kā cilvēks.
16 Es izdzirdēju cilvēka balsi, kas sauca no Ūlajas+ vidus: ”Gabriēl,+ izskaidro viņam šo parādību!”+
17 Viņš pienāca pie manis, un es, baiļu pārņemts, nometos ar seju pie zemes. Tad viņš man sacīja: ”Tev jāzina, cilvēka dēls, ka šī parādība piepildīsies beigu laikā.”+
18 Kamēr viņš runāja, es, gulēdams ar seju pie zemes, cieši iemigu. Bet viņš man pieskārās, piecēla mani atkal kājās+
19 un teica: ”Es tev darīšu zināmu, kas notiks Dieva dusmu laika beigās, jo parādība attiecas uz noteikto beigu laiku.+
20 Divragainais auns, ko tu redzēji, ir Mēdijas un Persijas ķēniņi.+
21 Pinkainais āzis ir Grieķijas ķēniņš,+ bet lielais rags starp viņa acīm ir pirmais ķēniņš.+
22 Kad rags nolūza, tā vietā izauga četri ragi+ — tas nozīmē, ka no viņa tautas izveidosies četras valstis, bet ne tik varenas, kāds bija viņš.
23 To valdīšanas beigās, kad pārkāpumu mērs būs pilns*, parādīsies bargs ķēniņš, kas saprot mīklainus izteicienus*.
24 Viņš kļūs varens, bet ne pats ar savu spēku. Šis ķēniņš nesīs milzu postu, un, lai ko viņš darītu, viss viņam izdosies. Viņš grūdīs postā varenos, tāpat arī svēto tautu,+
25 un savā izmanībā īstenos savas viltības. Iedomības pārņemts, viņš miera laikā* daudzus pazudinās. Viņš nostāsies pat pret valdnieku Valdnieku, bet tad bez cilvēku iejaukšanās tiks iznīcināts.
26 Tas, ko vēstī parādība par vakariem un rītiem, ir patiesība, bet paturi šo parādību noslēpumā, jo tā attiecas uz tālu nākotni.”+
27 Tad mani spēki bija galā, un es vairākas dienas biju slims.+ Pēc tam es cēlos un atsāku pildīt savus pienākumus ķēniņa dienestā,+ taču redzētais mani joprojām mulsināja, jo tas nebija saprotams.+
