Ecehiēla 11:1—25
11 Gars mani pacēla un aiznesa uz Jehovas nama austrumu vārtiem,+ un tur pie vārtiem es ieraudzīju divdesmit piecus vīrus, tautas vadoņus,+ starp kuriem bija Jaazanja, Azūra dēls, un Pelatja, Benājas dēls.
2 Dievs man teica: ”Cilvēka dēls, tie ir vīri, kas šajā pilsētā izgudro nelietības un dod nekrietnus padomus.
3 Viņi saka: ”Vai nav pienācis laiks celt namus?+ Pilsēta ir katls,+ bet mēs esam gaļa.*”
4 Tāpēc pravieto viņiem, pravieto, cilvēka dēls!”+
5 Tad pār mani nāca Jehovas gars,+ un Dievs man teica: ”Saki: ”Jehova saka tā: ”Jūs pareizi teicāt, Izraēla ļaudis, un es zinu, kas jums prātā.
6 Šajā pilsētā jūs daudziem esat laupījuši dzīvību, un ielas ir pilnas ar līķiem.”+
7 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Līķi, ar kuriem jūs esat piepildījuši pilsētu, ir gaļa, un pilsēta ir katls.+ Bet jūs es izdzīšu no tās ārā.”
8 ”Jūs baidījāties no zobena,+ un zobenu es jums uzsūtīšu,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.
9 ”Es jūs izdzīšu no pilsētas un nodošu svešzemnieku varā, un izpildīšu jums spriedumu.+
10 Jūs kritīsiet no zobena.+ Es jūs tiesāšu pie Izraēla robežas,+ un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!+
11 Šī pilsēta jums nebūs katls, un jūs nebūsiet gaļa tajā. Es jūs tiesāšu pie Izraēla robežas,
12 un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova, jo jūs nepildījāt manus likumus un neievērojāt manus spriedumus,+ bet sekojāt apkārtējo tautu paražām.”””+
13 Kad es to biju pravietojis, Pelatja, Benājas dēls, nomira, un es nometos ar seju pie zemes un skaļi izsaucos: ”Ak, Visaugstais Kungs Jehova! Vai tiešām tu grasies iznīcināt atlikušos izraēliešus?”+
14 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
15 ”Cilvēka dēls, Jeruzālemes iedzīvotāji saka taviem brāļiem — tiem, kuriem ir tiesības atpirkt zemi, — un visiem Izraēla ļaudīm: ”Turieties labi tālu no Jehovas! Šī zeme ir mūsu, tā ir atdota mums īpašumā.”
16 Tāpēc saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Kaut gan es esmu tos aizvedis tālu starp citām tautām un izkaisījis svešās zemēs,+ uz īsu brīdi es tiem kļūšu par svētnīcu tajās zemēs, kur tie nonākuši.””+
17 Tāpēc saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es jūs sapulcēšu no tautām un zemēm, kur esat izkaisīti, un atdošu jums Izraēla zemi.+
18 Viņi tur atgriezīsies un attīrīs zemi no visa riebīgā un pretīgā.+
19 Es viņiem došu vienprātību*+ un likšu viņos jaunu garu,+ izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi+ un došu miesas sirdi*,+
20 lai viņi pildītu manus likumus, ievērotu manus spriedumus un tiem paklausītu. Tad viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs.”
21 ”Bet tiem, kam sirds ir pieķērusies viņu riebeklībām un preteklībām, es atmaksāšu pēc viņu darbiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””
22 Ķerubi pacēla spārnus, un riteņi bija tiem blakus,+ bet virs tiem bija Izraēla Dieva diženums.+
23 Jehovas diženums+ pacēlās no pilsētas un nostājās virs kalna austrumos no tās.+
24 Gars mani pacēla un aiznesa pie trimdiniekiem Haldejā — tas notika redzējumā, ko deva Dieva gars. Tad redzējums beidzās,
25 un es izstāstīju trimdiniekiem visu, ko Jehova man bija parādījis.
