Ecehiēla 17:1—24
17 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
2 ”Cilvēka dēls, uzdod Izraēla tautai mīklu un izstāsti tai līdzību.+
3 Saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Liels ērglis+ ar vareniem spārniem un garām spalvām, kuplām un raibām, atlidoja uz Libānu+ un satvēra ciedra galotni.+
4 Viņš nolauza augšējo zaru, aiznesa to uz tirgoņu zemi* un iestādīja tirgoņu pilsētā.+
5 Tad viņš paņēma tās zemes* sēklu+ un iesēja auglīgā laukā, iedēstīja kā vītolu ūdeņiem bagātā vietā.
6 Sēkla uzdīga un izauga par zemu, kuplu vīnogulāju,+ kas grieza zarus pret vidu un laida saknes zem sevis. Tā no sēklas izauga vīnogulājs, kas raisīja jaunus dzinumus un sazaroja.+
7 Taču bija kāds cits ērglis+ ar vareniem spārniem un garām spalvām,+ un vīnogulājs sāka kāri stiept pret to savas saknes, tiecoties projām no dobes, kur bija iestādīts, un sniegt tam pretī savus zarus, lai šis ērglis to apūdeņotu.+
8 Bet tas jau bija iestādīts auglīgā, bagātīgi apūdeņotā zemē, lai tas kupli sazarotu, nestu augļus un izaugtu par dižu vīnkoku.””+
9 Paziņo, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Vai tiešām tam klāsies labi? Vai to neizraus ar visām saknēm,+ lai augļi sapūst un dzinumi novīst?+ Tas izkaltīs tik sauss, ka nevajadzēs ne stipras rokas, ne daudz ļaužu, lai to izceltu ar visām saknēm.
10 To gan pārstādīja, bet vai tas zels? Vai tas nenokaltīs, austrumvēja skarts? Tas nokaltīs dobē, kur izaudzis.””
11 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
12 ”Saki šai dumpīgajai tautai: ”Vai nesaprotat, ko tas nozīmē?” Saki: ”Babilonas ķēniņš ieradās Jeruzālemē un aizveda tās ķēniņu un augstmaņus uz Babilonu.+
13 Ar vienu no ķēniņa dzimtas+ viņš noslēdza līgumu un lika tam dot uzticības zvērestu,+ bet zemes ietekmīgākos vīrus viņš aizveda projām,+
14 lai valsts būtu neievērojama un nekļūtu atkal varena, lai tā spētu pastāvēt, vienīgi pildot noslēgto līgumu.+
15 Bet tas pret viņu sacēlās+ un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti pēc zirgiem+ un liela karaspēka.+ Vai tam viss izdosies? Vai tas, kas šādi rīkojies, izbēgs no soda? Vai līguma lauzējs paliks nesodīts?+
16 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Viņš nomirs Babilonā — tā ķēniņa* pilsētā, kurš viņu* sēdināja tronī un kuram doto zvērestu viņš nicināja, lauzdams noslēgto līgumu.+
17 Faraons ar savu lielo armiju un daudzajiem karavīriem viņam karā nepalīdzēs,+ kad ienaidnieki bērs aplenkuma vaļņus un būvēs aplenkuma sienas, lai daudziem atņemtu dzīvību.
18 Viņš nicināja zvērestu un lauza līgumu. Par spīti dotajam solījumam viņš to visu darīja, tāpēc viņš neizglābsies.”
19 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs, — viņš nicināja manā vārdā doto zvērestu un lauza manā priekšā noslēgto līgumu, tāpēc es viņam atmaksāšu pēc nopelniem!+
20 Es viņam uzmetīšu tīklu, savā tīklā es viņu sagūstīšu+ un aizvedīšu uz Babilonu. Tur es ar viņu tiesāšos, jo viņš ir bijis man neuzticīgs.+
21 Visi viņa karavīri, kas mēģinās glābties bēgot, kritīs no zobena, bet atlikušie izklīdīs uz visām pusēm*.+ Tad jūs sapratīsiet, ka to esmu teicis es, Jehova.”+
22 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es paņemšu zaru no augstā ciedra galotnes+ un to iestādīšu, no pašiem augšējiem zariem nolauzīšu maigu dzinumu+ un iestādīšu augstā, varenā kalnā.+
23 Es to iedēstīšu Izraēla augstajā kalnā, lai tas kupli sazaro, nes augļus un izaug par dižu ciedru. Visādi putni radīs patvērumu zem tā zariem un mājos tā pavēnī.
24 Tad visi koki sapratīs, ka es, Jehova, esmu nogāzis augsto koku, bet zemo cēlis augstu,+ zaļojošo koku esmu nokaltējis, bet nokaltušajam licis sazaļot.+ Es, Jehova, to esmu sacījis, un es to esmu paveicis.”””
