Ecehiēla 21:1—32
21 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
2 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret Jeruzālemi un sludini par tās svētajām vietām, pravieto par Izraēla zemi.
3 Saki Izraēla zemei, ka Jehova saka tā: ”Es vērsīšos pret tevi, izvilkšu no maksts savu zobenu+ un iznīdēšu kā labos*, tā ļaunos.
4 Jā, es gribu iznīdēt kā labos, tā ļaunos, tāpēc es izvilkšu zobenu un atvēzīšu to pret visiem — no dienvidiem līdz ziemeļiem.
5 Tad visi zinās, ka es, Jehova, esmu izvilcis no maksts savu zobenu un nebāzīšu to atpakaļ.”+
6 Bet tu, cilvēka dēls, nopūties drebēdams, nopūties smagi jo smagi viņu acu priekšā.+
7 Ja viņi tev vaicās: ”Kāpēc tu nopūties?”, atbildi: ”Kādas ziņas dēļ.” Kad tā pienāks, visiem sirds trīcēs, rokas nolaidīsies, dūša saplaks un ceļgali būs slapji aiz bailēm.+ ”Lūk, ziņa nāk, un tā noteikti piepildīsies!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”
8 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
9 ”Cilvēka dēls, pravieto un saki: ”Jehova saka tā: ”Zobens! Zobens+ ir uzasināts un nospodrināts.
10 Tas ir uztrīts varenam slaktiņam, nopulēts spožs kā zibens.”””
”Vai mums nav jāpriecājas?”
””Vai tas* nenocirtīs mana dēla scepteri+ kā kuru katru koku?
11 Zobens ir iedots, lai to nospodrina un liek lietā. Uzasināts un nospodrināts, tas tiks atdots soda izpildītājam.+
12 Kliedz un vaimanā,+ cilvēka dēls, jo zobens ir atvēzts pret manu tautu, tas ir atvēzts pret visiem Izraēla vadoņiem.+ Tie kritīs no zobena kopā ar manu tautu. Tāpēc sit sev pa gurniem aiz bēdām.
13 Pārbaude jau ir veikta,+ un kas būs, ja zobens nocirtīs scepteri? Tā vairs nebūs!”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.
14 Bet tu, cilvēka dēls, pravieto, sasit plaukstas un trīs reizes izsaucies: ”Zobens!” Tas ir zobens, kas nonāvēs daudzus, varena slaktiņa zobens, kas tos ielenks no visām pusēm.+
15 Tiem sirds trīcēs,+ un daudzi kritīs pie pilsētas vārtiem. Es likšu, lai zobens cērt citu pēc cita. Nospodrināts slaktiņam, tas zib spoži kā zibens!
16 Asais zoben, cērt pa labi un pa kreisi! Ej, kurp vien ir pavērsts tavs asmens!
17 Arī es sasitīšu plaukstas un izliešu savu niknumu līdz galam.+ Es, Jehova, to esmu sacījis!”
18 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
19 ”Cilvēka dēls, uzzīmē divus ceļus, pa kuriem nākt Babilonas ķēniņa zobenam. Tie abi lai sākas no vienas zemes, un tur, kur ceļi šķiras, lai vestu katrs uz savu pilsētu, uzstādi ceļrādi.
20 Viens ceļš lai ved zobenu uz amoniešu pilsētu Rabu,+ bet otrs — uz nocietināto Jeruzālemi+ Jūdā.
21 Jo Babilonas ķēniņš stāv krustcelēs, viņš zīlē tur, kur ceļi šķiras: krata bultas, iztaujā savus elkus un pēta aknas.
22 Zīme viņa labajā rokā rāda uz Jeruzālemi — ka jādodas turp, lai uzstādītu tarānus un dotu pavēli nogalināt, lai izkliegtu kaujas saucienu, noliktu tarānus pie vārtiem, uzbērtu valni un uzceltu aplenkuma sienu.+
23 Tiem*, kas viņiem* ir devuši zvērestus, šķitīs, ka tas ir aplams pareģojums,+ taču viņš pieminēs, ko tie noziegušies, un tos sagrābs gūstā.+
24 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Jūs paši atgādinājāt par saviem noziegumiem, atklādami savus pārkāpumus un celdami gaismā savus grēkus, kas skaidri redzami visos jūsu darbos. Tāpēc tagad jums to pieminēs, un jūs sagrābs ar varu.”
25 Bet tev, nāvei lemtais, nelietīgais Izraēla vadoni, ir pienākusi atmaksas diena,+ galīgā soda laiks!
26 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Nost turbānu! Nost kroni!+ Vairs nebūs, kā bijis.+ Zemais tiks paaugstināts,+ bet augstais — pazemināts.+
27 Es to* sadragāšu, sadragāšu, sadragāšu! Un tas nepiederēs nevienam, līdz nāks tas, kuram uz to ir tiesības.+ Viņam es to nodošu.”+
28 Cilvēka dēls, pravieto un saki: ”Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka par amoniešiem un viņu apvainojumiem: ”Zobens! Zobens ir izvilkts slaktiņam, nospodrināts kaujai spožs kā zibens.
29 Par spīti viltus redzējumiem un melīgajiem pareģojumiem, ar kuriem tevi* maldināja, tavu ļaužu līķus sametīs kaudzē uz nonāvētajiem, uz ļaundariem, kam pienākusi atmaksas diena, galīgā soda laiks.
30 Bāz zobenu atpakaļ makstī! Es tevi tiesāšu tur, kur tu esi radīta, zemē, no kuras esi cēlusies.
31 Es izliešu pār tevi savas dusmas, sūtīšu pār tevi sava niknuma versmi un nodošu tevi nežēlīgiem vīriem, rūdītiem postītājiem.+
32 Tu kļūsi par malku ugunij,+ tavas asinis izlīs zemē un neviens tevi vairs nepieminēs, jo es, Jehova, to esmu sacījis!”””
