Ecehiēla 33:1—33
33 Man atskanēja Jehovas vēsts:
2 ”Cilvēka dēls, saki saviem tautiešiem:+ ”Ja notiktu tā, ka es sūtītu ienaidniekus uzbrukumā kādai zemei+ un šīs zemes ļaudis izraudzītos vienu vīru un ieceltu to par sargu,
3 un tas, ieraudzījis ienaidniekus tuvojamies, pūstu ragu un brīdinātu tautu,+
4 bet kāds gan dzirdētu ragu skanam, taču neņemtu vērā brīdinājumu+ un kristu no ienaidnieka zobena, tad viņš pats būtu vainīgs savā nāvē*.+
5 Viņš dzirdēja raga skaņu, bet neņēma vērā brīdinājumu, tāpēc pats ir vainīgs savā nāvē. Ja viņš būtu paklausījis brīdinājumam, viņš būtu izglābis savu dzīvību.
6 Bet, ja sargs redz ienaidniekus tuvojamies, taču nepūš ragu+ un nebrīdina tautu un kāds krīt no ienaidnieka zobena, tad tas gan mirs savu grēku dēļ, bet atbildību par viņa nāvi* es prasīšu no sarga.”+
7 Tevi, cilvēka dēls, es esmu iecēlis par sargu Izraēla tautai. Kad tu dzirdēsi vārdus no manas mutes, tev viņi ir jābrīdina manā vārdā.+
8 Ja es teikšu ļaundarim: ”Ļaundari, tev jāmirst!”,+ bet tu viņam neko neteiksi un viņu nebrīdināsi, lai viņš atstātu savu ļauno ceļu, tad ļaundaris gan nomirs savu grēku dēļ,+ bet atbildību par viņa nāvi es prasīšu no tevis.
9 Bet, ja tu ļaundari brīdināsi, lai viņš atstātu savu ļauno ceļu, taču viņš to nedarīs, tad viņš nomirs savu grēku dēļ,+ bet tu izglābsi savu dzīvību.+
10 Cilvēka dēls, saki izraēliešiem: ”Jūs teicāt: ”Mūsu pārkāpumi un grēki mūs nospiež tik smagi, ka mēs nīkstam laukā.+ Kā lai mēs paliekam dzīvi?””+
11 Saki tiem: ””Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Man nav prieka par ļaundara nāvi+ — es gribu, lai viņš labojas+ un dzīvo.+ Atstājiet, atstājiet savu ļauno ceļu!+ Kādēļ jums mirt, Izraēla ļaudis?””+
12 Cilvēka dēls, saki saviem tautiešiem: ”Krietnie darbi neizglābs taisno, ja viņš sāks grēkot,+ savukārt ļaundaris neies bojā savu ļauno darbu dēļ, ja viņš tos atmetīs.+ Ja taisnais sāks grēkot, viņš nepaliks dzīvs sava agrākā taisnīguma dēļ.+
13 Ja es teikšu taisnajam: ”Tu dzīvosi!”, bet viņš, paļaudamies uz savu taisnīgumu, darīs ļaunu,+ nevienu no viņa krietnajiem darbiem vairs nepieminēs. Viņš mirs savu ļauno darbu dēļ.+
14 Ja es teikšu ļaundarim: ”Tev jāmirst!”, bet viņš pārstās grēkot un sāks rīkoties taisnīgi un pareizi,+
15 atdos atpakaļ ķīlu+ un to, ko nolaupījis,+ un pildīs likumus, kas dod dzīvību, nevis darīs ļaunu, viņš katrā ziņā dzīvos.+ Viņam nebūs jāmirst.
16 Nevienu no viņa grēkiem vairs nepieminēs.+ Viņš dzīvos, jo ir sācis rīkoties taisnīgi un pareizi.+
17 Bet tavi tautieši saka: ”Jehovas rīcība ir netaisna,” — lai gan īstenībā viņu pašu rīcība ir netaisna.
18 Ja taisnais novēršas no taisnības un rīkojas nepareizi, viņam ir jāmirst.+
19 Savukārt, ja ļaundaris nožēlo savas ļaundarības un rīkojas taisnīgi un pareizi, viņš dzīvos.+
20 Jūs sakāt: ”Jehovas rīcība ir netaisna,”+ — bet es ikvienu no jums tiesāšu pēc viņa darbiem, Izraēla ļaudis!””
21 Mūsu trimdas divpadsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā pie manis ieradās kāds bēglis no Jeruzālemes+ un man pavēstīja: ”Pilsēta ir ieņemta!”+
22 Jau iepriekšējā vakarā pār mani bija nācis Jehovas spēks un viņš bija atvēris manu muti. Tāpēc no rīta, kad bēglis ieradās, manas lūpas vairs nebija slēgtas un es vairs nebiju mēms.+
23 Tad man atskanēja Jehovas vēsts:
24 ”Cilvēka dēls, drupu iemītnieki+ saka par Izraēla zemi: ”Ābrahāms bija viens, tomēr viņš iemantoja šo zemi.+ Bet mūsu ir daudz — nav nekādu šaubu, ka zeme pieder mums!”
25 Tāpēc saki tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs ēdat gaļu ar asinīm,+ pielūdzat savus pretīgos elkus un izlejat asinis.+ Kādēļ lai zeme piederētu jums?
26 Jūs paļaujaties uz savu zobenu,+ darāt preteklības un guļat ar svešām sievām.+ Kādēļ lai zeme piederētu jums?”+
27 Saki tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs! Tie, kas mājo drupās, kritīs no zobena, tos, kas mīt klajā laukā, es atdošu par barību zvēriem, bet tie, kas patvērušies cietokšņos un alās, mirs no sērgas.+
28 Es pārvērtīšu zemi par pilnīgu postažu,+ un tās lepnumam un augstprātībai pienāks gals. Izraēla kalni būs pamesti,+ un neviens tur vairs nestaigās.
29 Kad visu to preteklību dēļ, ko viņi ir darījuši,+ es būšu pārvērtis zemi par pilnīgu postažu,+ viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”
30 Cilvēka dēls, pie mūriem un namu durvīs tavi tautieši runā par tevi+ un saka cits citam: ”Iesim, paklausīsimies Jehovas vēsti!”
31 Viņi sanāks un apsēdīsies tavā priekšā, kā mana tauta mēdz darīt, klausīsies tavos vārdos, bet tos nepildīs.+ No viņu lūpām skan glaimi*, bet sirdī deg mantkāre.
32 Tavi vārdi viņiem ir kā mīlas dziesma, ko skaistā balsī dzied prasmīgs muzikants. Viņi klausīsies gan, bet pildīt nepildīs.
33 Bet, kad tas īstenosies — un tas noteikti īstenosies —, viņi sapratīs, ka pravietis ir bijis viņu vidū.”+
