Ecehiēla 34:1—31
34 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
2 ”Cilvēka dēls, pravieto par Izraēla ganiem! Pravieto un saki tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Bēdas Izraēla ganiem,+ kas rūpējas tikai paši par sevi! Vai tad ganiem nav jārūpējas par ganāmpulku?+
3 Jūs ēdat labākos gabalus*, tērpjaties vilnā un kaujat treknākos lopus,+ bet ganāmpulku jūs neganāt.+
4 Vārgās avis jūs nestiprināt, slimās neārstējat, ievainotās nepārsienat, aizklīdušās nevedat atpakaļ un pazudušās nemeklējat,+ bet bargi un nežēlīgi tās pakļaujat.+
5 Tās ir izklīdušas, jo tām nav gana,+ un kļuvušas zvēriem par barību.
6 Manas avis klīst pa visiem kalniem un augstajiem pakalniem, tās ir izklīdušas pa visu zemi, un neviens neliekas ne zinis, neviens tās nemeklē.
7 Tādēļ klausieties, gani, Jehovas vēsti!
8 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”manas avis ir kļuvušas par laupījumu, par barību zvēriem, jo tām nav gana, un mani gani nav tās meklējuši. Viņi rūpējas tikai paši par sevi, nevis par manām avīm.”
9 Tādēļ klausieties, gani, Jehovas vēsti!
10 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es vērsīšos pret šiem ganiem un saukšu viņus pie atbildības par to, kā viņi ir rīkojušies ar manām avīm*. Es viņiem vairs neļaušu ganīt savas avis,+ un viņi vairs nevarēs gādāt tikai paši par sevi. Es izraušu savas avis no viņu zobiem, lai tās vairs nebūtu viņiem par barību!”
11 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Lūk, es pats uzmeklēšu savas avis un gādāšu par tām!+
12 Kā gans, atradis savas izklīdušās avis, rūpējas par tām, es gādāšu par savām avīm+ un izglābšu tās, lai kur tās būtu izklīdušas tumšās, mākoņainās dienās.+
13 Es tās aizvedīšu no citām tautām un sapulcēšu kopā no svešām zemēm, pārvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē un ganīšu Izraēla kalnos+ un pie ūdens straumēm, visās zemes apdzīvotajās vietās.
14 Es tās ganīšu labās ganībās Izraēla augstajos kalnos,+ tur tās gulēs zaļā zālē+ un ganīsies Izraēla kalnu leknajās ganībās.”
15 ”Es pats ganīšu savas avis+ un pats tās saguldīšu,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.
16 ”Pazudušās es sameklēšu,+ aizklīdušās atvedīšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un vārgās stiprināšu, bet treknās un stiprās es iznīcināšu — ganīšu tās, spriezdams taisnu tiesu.”
17 Bet jums, manas avis, Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es spriedīšu tiesu gan starp avīm, gan starp auniem un āžiem.+
18 Vai jums* nepietiek, ka jūs ganāties labākajās ganībās? Vai arī pārējās ganības gribat izmīdīt? Vai, skaidrāko ūdeni padzērušies, gribat atlikušo izbradāt un saduļķot?
19 Vai manām avīm jāganās jūsu izmīdītajās ganībās un jādzer jūsu saduļķotais ūdens?”
20 Tādēļ Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Lūk, es spriedīšu tiesu starp treknajām avīm un vājajām,
21 jo jūs grūstījāt vārgās avis ar sāniem un pleciem un badījāt tās ar ragiem, kamēr izdzenājāt tās uz visām pusēm.
22 Es izglābšu savas avis, un tās nevienam vairs nekļūs par laupījumu.+ Es spriedīšu tiesu avju starpā!
23 Es iecelšu tām vienu ganu,+ kas tās ganīs, — savu kalpu Dāvidu.+ Viņš tās ganīs un būs to gans.+
24 Es, Jehova, būšu viņu Dievs,+ un mans kalps Dāvids būs viņu vadonis.+ Es, Jehova, tā esmu teicis!
25 Es slēgšu ar tām miera līgumu+ un izdzīšu no zemes plēsīgos zvērus,+ lai tās varētu bez bailēm dzīvot tuksnesī un gulēt mežā.+
26 Es svētīšu* savas avis un sava kalna apkārtni+ un sūtīšu lietu īstajā laikā. Svētības līs gluži kā lietus.+
27 Koki nesīs augļus, zeme dos ražu,+ un tās dzīvos drošībā savā zemē. Kad es salauzīšu viņu jūgu un atbrīvošu savas avis no paverdzinātājiem, tās atzīs, ka es esmu Jehova.+
28 Tās vairs nebūs citām tautām par laupījumu un zvēriem par barību, tās dzīvos drošībā un ne no kā nebīsies.+
29 Es tām dēstīšu stādījumus, kas tiks daudzināti, manām avīm savā zemē vairs nebūs jāmirst badā,+ un tautas tās nepazemos.+
30 ”Tad viņi zinās, ka es, viņu Dievs Jehova, esmu ar viņiem un ka viņi, izraēlieši, ir mana tauta,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”
31 ”Jūs, manas avis,+ mans ganāmpulks, par kuru es rūpējos, — jūs esat tikai cilvēki, bet es esmu jūsu Dievs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””
