Ecehiēla 46:1—24

46  Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Sešās darbdienās+ iekšējā pagalma austrumu vārtiem+ ir jābūt ciet,+ bet sabatā un jauna mēness dienā tie ir jāatver.  Vadonim no ārējā pagalma puses jāienāk vārtu priekšnamā+ un jānostājas pie vārtu staba. Priesteri lai upurē viņa dedzināmo upuri un miera upuri, un tad lai viņš nometas zemē pie vārtu sliekšņa un pēc tam dodas laukā. Bet vārtiem jāpaliek vaļā līdz vakaram.  Arī tautai sabatā un jaunā mēnesī pie ieejas vārtos jāmetas zemē Jehovas priekšā.+  Dedzināmais upuris, ko vadonis sabatā dod Jehovam, lai ir seši nevainojami jēri* un viens nevainojams auns.+  Par labības upuri lai viņš dod ēfu* miltu kopā ar aunu un tik, cik spēj, kopā ar jēriem, un lai viņš ziedo hīnu* eļļas kopā ar katru ēfu.+  Jauna mēness dienā viņam jādod jauns bullis, seši jēri un auns, kam visiem jābūt bez vainas,+  kā arī labības upuris — ēfa miltu kopā ar bulli, ēfa miltu kopā ar aunu un tik, cik viņš spēj, kopā ar jēriem. Lai viņš ziedo arī hīnu eļļas kopā ar katru ēfu.  Vadonim jāienāk vārtu priekšnamā un jāiziet pa to pašu ceļu, pa kuru viņš ienācis.+  Un, kad tauta svētkos nāk pielūgt Jehovu,+ tad lai tie, kas ienākuši pa ziemeļu vārtiem,+ dodas laukā pa dienvidu vārtiem,+ bet tie, kas ienākuši pa dienvidu vārtiem, lai dodas laukā pa ziemeļu vārtiem. Neviens lai neiet ārā pa tiem pašiem vārtiem, pa kuriem ir ienācis, bet lai iziet pa pretējiem. 10  Lai vadonis iet iekšā kopā ar ļaudīm un kopā ar tiem arī iziet. 11  Svētkos un svinamajās dienās par labības upuri ir jādod ēfa miltu kopā ar jaunu bulli, ēfa miltu kopā ar aunu un tik, cik iespējams, kopā ar jēriem; kopā ar katru ēfu ir jāziedo hīns eļļas.+ 12  Ja vadonis vēlas ziedot Jehovam labprātīgo upuri — dedzināmo upuri+ vai miera upuri —, lai viņam atver austrumu vārtus un lai šie upuri tiek ziedoti tāpat kā sabatā.+ Kad viņš aiziet, vārti ir jāaizver.+ 13  Katru dienu par dedzināmo upuri Jehovam ir jāziedo nevainojams, gadu vecs jērs.+ Tas ir jādara ik rītu. 14  Turklāt ik rītu Jehovam ir jāziedo arī pastāvīgs labības upuris — sestdaļa ēfas* miltu līdz ar trešdaļu hīna* eļļas smalko miltu pārliešanai. Tas ir mūžīgs* likums. 15  Pastāvīgi, ik rītu, par dedzināmo upuri ir jāziedo jērs, labības upuris un eļļa.” 16  Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Ja vadonis dāvina zemi saviem dēliem, tā kļūst par dēlu īpašumu. Turpmāk tas ir viņu dzimtīpašums. 17  Bet, ja viņš no sava īpašuma dāvina zemi kādam no saviem kalpiem, tā kalpam pieder tikai līdz brīvlaišanas gadam,+ un pēc tam vadonis to atgūst. Vienīgi dēli patur zemi pastāvīgā īpašumā. 18  Vadonis nedrīkst atņemt ļaudīm mantojumu un padzīt tos no viņu zemes. Viņš drīkst piešķirt dēliem mantojumu tikai no sava īpašuma, lai neviens manā tautā netiktu padzīts no savas zemes.”” 19  Tad pa ieeju+ blakus vārtiem viņš mani veda uz priesteru svētajām ēdamtelpām, kas bija pavērstas pret ziemeļiem,+ un tur es ieraudzīju kādu vietu pašā rietumu galā. 20  Viņš man teica: ”Šī ir vieta, kur priesteriem jāvāra vainas upuri un grēku upuri un jācep labības upuri,+ lai nekas nebūtu jānes ārējā pagalmā un svētums netiktu nodots tautai.”+ 21  Pēc tam viņš mani izveda ārējā pagalmā un noveda gar visiem četriem pagalma stūriem, un katrā stūrī es redzēju vēl vienu pagalmu. 22  Šie mazie pagalmi ārējā pagalma stūros bija četrdesmit olekšu* gari un trīsdesmit olekšu* plati. Tie visi bija vienāda izmēra. 23  Visiem četriem iekšpusē visapkārt bija uzmūrēta mala, un tur apakšā bija ierīkoti pavardi upuru vārīšanai. 24  Tad viņš man teica: ”Šīs ir vietas, kur tempļa kalpotājiem jāvāra tautas ziedotie upuri.”+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”aunēni”.
22 l. Sk. pielikumu B14.
3,7 l.
3,7 l.
1,2 l.
Ebr. vārds, kas tulkots ”mūžīgs”, ne vienmēr izsaka domu par mūžību burtiskā nozīmē. Tas var norādīt arī uz ilgu, nenoteiktu laikposmu.
20,7 m.
15,5 m.