Filipiešiem 3:1—21

  • Nav jāpaļaujas uz to, uz ko cilvēki mēdz paļauties (1—​11)

    • Kristus dēļ Pāvils ir atteicies no visa (7—​9)

  • ”Es tiecos pretī mērķim” (12—​21)

    • Debesu pilsoņi (20)

3  Beidzot, mani brāļi, priecājieties, kalpodami Kungam!+ Man nav grūti jums rakstīt vienu un to pašu, un jūs tas pasargās.  Uzmanieties no neliešiem*! Uzmanieties no tiem, kas dara ļaunu! Uzmanieties no tiem, kas mudina apgraizīties*!+  Īstie apgraizītie+ esam mēs, kas kalpojam* Dieva gara spēkā un lepojamies ar Kristu Jēzu,+ nevis paļaujamies uz to, kas ir svarīgs cilvēku acīs,*  lai gan, ja kādam ir pamats uz kaut ko tādu paļauties, tad tas esmu es. Ja kāds cits domā, ka var paļauties uz to, kas cilvēkiem šķiet nozīmīgs,* tad es to varētu vēl jo vairāk:  astotajā dienā apgraizīts,+ cēlies no Izraēla tautas, no Benjamīna cilts, ebrejs no ebreju ģimenes.+ Ja runa ir par bauslības ievērošanu, es biju farizejs,+  biju dedzīgs draudzes vajātājs+ un nevainojami pildīju visu, ko bauslība atzīst par pareizu.  Bet visu, ko agrāk uzskatīju par ieguvumu, es Kristus dēļ atzinu par nevērtīgu*.+  Vēl vairāk, es visu uzskatu par nevērtīgu salīdzinājumā ar zināšanām par manu Kungu Kristu Jēzu, kas ir daudz pārākas. Viņa dēļ es esmu atteicies no visa un uzskatu to par atkritumiem, lai iegūtu Kristus labvēlību*  un būtu vienots ar viņu — ne tāpēc, ka pats būtu kļuvis taisns, ievērodams bauslību, bet tāpēc, ka esmu atzīts par taisnu, jo ticu+ Kristum.+ Tā ir taisnība, ko uz ticības pamata piešķir Dievs.+ 10  Es gribu iepazīt Kristu un tā spēku, kurš viņu cēlis augšā,*+ un būt līdzdalīgs viņa ciešanās,+ mirstot tādā pašā nāvē kā viņš,+ 11  lai, ja iespējams, sasniegtu agrīno augšāmcelšanu no mirušajiem.+ 12  Es nesaku, ka jau esmu saņēmis balvu vai kļuvis pilnīgs, bet es tiecos uz priekšu,+ lai satvertu to, kam Kristus Jēzus mani ir izraudzījis*.+ 13  Brāļi, es neuzskatu, ka jau būtu satvēris balvu, bet viens gan ir skaidrs: aizmirsdams to, kas aiz manis,+ un stiepdamies pēc tā, kas priekšā,+ 14  es tiecos pretī mērķim pēc debesu balvas,+ ko Dievs dos tiem, kurus viņš caur Kristu Jēzu ir aicinājis. 15  Tā būtu jādomā mums visiem, kas esam sasnieguši briedumu,+ bet, ja jūs par kaut ko esat citās domās, Dievs jums atklās, kā būtu pareizi domāt. 16  Bet, lai cik daudz mēs būtu sasnieguši, iesim arī turpmāk to pašu ceļu! 17  Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei+ un vērojiet tos, kuri dzīvo pēc tā parauga, ko mēs jums esam rādījuši. 18  Jo daudzi rīkojas kā Kristus moku staba ienaidnieki. Es bieži esmu viņus pieminējis un tagad pieminu ar asarām. 19  Viņu gals ir iznīcība, viņu dievs ir vēders, viņi lepojas ar to, par ko būtu jākaunas, un domā tikai par zemes lietām.+ 20  Bet mēs esam debesu pilsoņi,+ un no turienes mēs ar ilgām gaidām glābēju, Kungu Jēzu Kristu,+ 21  kas ar savu vareno spēku, ar kuru viņš visu spēj pakļaut sev,+ pārvērtīs mūsu necilo miesu, padarīdams to līdzīgu savai cildenajai miesai.+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”suņiem”.
Burt. ”no sagraizīšanas”.
Vai ”veicam svētu kalpošanu”. Sk. Mt 4:10, zemsv. piez.
Burt. ”uz miesu”.
Burt. ”uz miesu”.
Vai, iesp., ”labprātīgi atstāju”.
Burt. ”iegūtu Kristu”.
Burt. ”viņa augšāmcelšanas spēku”.
Burt. ”satvēris”.