Galatiešiem 2:1—21
2 Četrpadsmit gadus vēlāk es kopā ar Barnabu+ atkal aizgāju uz Jeruzālemi, paņēmis līdzi arī Titu.+
2 Es atgriezos Jeruzālemē tāpēc, ka biju saņēmis atklāsmi, un tur es izstāstīju labo vēsti, ko sludinu cittautiešiem. Taču es to stāstīju šaurā lokā, brāļiem, kas draudzē tika augstu cienīti, jo gribēju pārliecināties, ka mana kalpošana nav bijusi un joprojām nav veltīga.
3 Tomēr pat mans ceļabiedrs Tits+ netika spiests apgraizīties,+ kaut arī viņš ir grieķis.
4 Šim jautājumam nācās pievērst uzmanību viltus brāļu dēļ,+ kas slepus bija ielavījušies draudzē, lai mūs izspiegotu, laupītu mums brīvību,+ kādu esam ieguvuši, pateicoties Kristum Jēzum, un mūs paverdzinātu.+
5 Taču mēs ne mazākajā mērā tiem nepiekāpāmies un nepakļāvāmies,+ lai jūs nenovirzītos no labās vēsts patiesības.
6 Bet, runājot par tiem visu cienītajiem brāļiem+ — man nav svarīgi, kas viņi kādreiz ir bijuši, jo Dievs jau nespriež pēc cilvēka stāvokļa —, šie cienījamie vīri neko jaunu man neieteica.
7 Gluži otrādi, redzēdami, ka man ir uzticēts sludināt labo vēsti neapgraizītajiem,+ tāpat kā Pēterim — apgraizītajiem
8 (jo tas, kas Pēterim ir devis spēku pildīt apustuļa pienākumus apgraizīto labā, arī man ir devis spēku būt par apustuli cittautiešiem),+
9 un saprazdami, kādu labestību Dievs man augstsirdīgi ir izrādījis,+ Jēkabs,+ Kēfa un Jānis, kas bija atzīti par draudzes balstiem, sniedza man un Barnabam+ roku par apliecinājumu mūsu sadarbībai un piekrita, ka mums jāiet pie citām tautām, bet viņi dosies pie apgraizītajiem.
10 Vienīgais, viņi lūdza, lai neaizmirstam parūpēties par trūcīgajiem, un to es no visas sirds esmu centies darīt.+
11 Bet, kad Kēfa+ bija ieradies Antiohijā,+ es viņam personiski aizrādīju, jo viņš rīkojās nepareizi.
12 Kamēr nebija atnākuši daži Jēkaba+ sūtīti brāļi, viņš mēdza ēst kopā ar cittautiešiem,+ bet, kad tie ieradās, Kēfa, baidīdamies no apgraizītajiem, pārtrauca to darīt un nošķīrās no cittautiešiem.+
13 Arī pārējie jūdi sāka liekuļot tāpat kā viņš, un viņu liekulība aizrāva līdzi pat Barnabu.
14 Bet, kad es redzēju, ka viņi nerīkojas pēc labās vēsts patiesības,+ es Kēfam visu klātbūtnē teicu: ”Ja tu pats, būdams jūds, dzīvo kā cittautietis un nevis kā jūds, kāpēc tu spied cittautiešus dzīvot pēc jūdu paražām?”+
15 Mēs, kas esam dzimuši jūdi un nevis tā saucamie grēcinieki no citām tautām,
16 zinām, ka cilvēku atzīst par taisnu, pamatojoties nevis uz bauslības ievērošanu, bet uz ticību+ Jēzum Kristum.+ Tā nu mēs esam sākuši ticēt Kristum Jēzum, lai mūs atzītu par taisniem, pateicoties ticībai Kristum, nevis bauslības darbiem, jo bauslības darbu dēļ neviens netiks atzīts par taisnu.+
17 Ja nu kāds mūs uzskata par grēciniekiem tāpēc, ka mēs tiecamies pēc tā, lai mūs atzītu par taisniem caur Kristu, vai tas nozīmē, ka Kristus ir grēka kalps? Nekādā ziņā!
18 Ja es atkal uzceltu to, ko reiz esmu nojaucis, es kļūtu par likuma pārkāpēju.
19 Ievērodams bauslību, es esmu nomiris bauslībai*,+ lai dzīvotu Dievam.
20 Es esmu piesists pie staba kopā ar Kristu,+ un nu vairs nedzīvoju es,+ bet manī dzīvo Kristus. Patiesi, savu dzīvi šajā miesā es tagad dzīvoju ticībā Dieva Dēlam,+ kas mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.+
21 Es neatsakos no labestības, ko Dievs augstsirdīgi ir izrādījis,+ — ja cilvēks varētu kļūt taisns, ievērodams bauslību, Kristus būtu miris veltīgi.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”atbrīvots no bauslības”.
