Galatiešiem 4:1—31

  • Ne vairs kalpi, bet dēli (1—​7)

  • Pāvila raizes par galatiešiem (8—​20)

  • Hagare un Sāra — divi līgumi (21—​31)

    • Augšējā Jeruzāleme, mūsu māte, ir brīva (26)

4  Es saku: kamēr mantinieks vēl ir mazs, viņš ne ar ko neatšķiras no kalpa, lai gan viņam viss pieder,  bet viņš ir pakļauts aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktajam laikam.  Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, atradāmies šīs pasaules uzskatu* kalpībā.+  Bet, kad pienāca laiks, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima sievietei+ un bija pakļauts bauslībai,+  lai viņš izpirktu tos, kas bija pakļauti bauslībai,+ un mēs tiktu pieņemti par dēliem.+  Tā kā jūs esat dēli, Dievs ir sūtījis jūsu* sirdīs+ sava Dēla garu,+ kas sauc: ”Aba*, Tēvs!”+  Tātad jūs vairs neesat kalpi, bet dēli un, ja dēli, tad, pateicoties Dievam, arī mantinieki.+  Kamēr jūs nepazināt Dievu, jūs kalpojāt tiem, kas īstenībā nav dievi.  Bet tagad, kad jūs pazīstat Dievu vai, pareizāk sakot — Dievs pazīst jūs, kāpēc jūs no jauna pievēršaties šīs pasaules bezjēdzīgajiem+ uzskatiem, kas nav nekā vērti, un atkal gribat tiem kalpot?+ 10  Jūs cītīgi ievērojat dienas, mēnešus,+ laikus* un gadus. 11  Es baidos, vai tikai nebūšu veltīgi pūlējies jūsu labā. 12  Brāļi, arī es agrāk biju tāds kā jūs,+ bet es jūs lūdzu: kļūstiet tādi, kāds es esmu tagad. Jūs neesat pret mani izturējušies slikti. 13  Jūs zināt, ka tieši manas slimības dēļ man pirmo reizi radās iespēja sludināt jums labo vēsti. 14  Lai gan mana slimība jums bija pārbaudījums, jūs neraudzījāties uz mani ar nicinājumu un riebumu*, bet uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu. 15  Kur palicis jūsu toreizējais prieks? Esmu pārliecināts: ja būtu bijis iespējams, jūs būtu izrāvuši savas acis un atdevuši man.+ 16  Vai, sacīdams jums patiesību, es esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku? 17  Daži dedzīgi vēlas jūs dabūt savā pusē, bet ne jau labā nolūkā — tie vēlas jūs šķirt no manis, lai jūs dedzīgi sekotu viņiem. 18  Bet ir labi, ja kāds dedzīgi interesējas par jums labā nolūkā un dara to vienmēr, ne tikai tad, kad es esmu ar jums. 19  Mani bērniņi,+ jūsu dēļ es atkal ciešu dzemdību sāpes, līdz kamēr jūsos būs izveidojusies Kristus personība. 20  Es vēlos, kaut šobrīd varētu būt pie jums un runāt ar jums citā tonī, jo es nezinu, kā lai jums palīdzu. 21  Jūs, kas gribat būt pakļauti bauslībai, sakiet man: vai jūs nedzirdat, ko bauslība saka? 22  Ir rakstīts, ka Ābrahāmam bija divi dēli: viens no kalpones,+ bet otrs no brīvās.+ 23  Tas, kurš bija no kalpones, bija dzimis parastā veidā*,+ bet otrs, kas bija no brīvās, — pēc solījuma.+ 24  Tam visam ir simboliska nozīme, jo šīs sievietes attēlo divus līgumus. Viens ir tas, kas noslēgts Sīnāja kalnā+ un kas dzemdē bērnus kalpībai, — tam atbilst Hagare. 25  Tātad Hagare attēlo Sīnāja kalnu+ Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo viņa ar saviem bērniem atrodas kalpībā. 26  Bet augšējā Jeruzāleme ir brīva — tā ir mūsu māte. 27  Rakstos ir teikts: ”Priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi! Gavilē un sauc, tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes, jo atstātajai ir vairāk bērnu nekā tai, kurai ir vīrs.”+ 28  Arī jūs, brāļi, esat solījuma bērni, tāpat kā Īzaks.+ 29  Un, kā toreiz parastā veidā dzimušais vajāja gara spēkā dzimušo,+ tā notiek arī tagad.+ 30  Bet ko saka Raksti? ”Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks kopā ar brīvās dēlu.”+ 31  Tātad, brāļi, mēs esam nevis kalpones, bet gan brīvās bērni.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”pamatprincipu”.
Burt. ”mūsu”.
Ebr. vai aram. vārds, kas nozīmē ”tēvs”; godbijīga, bet vienlaikus sirsnīga uzrunas forma.
T.i., svētku laikus.
Vai ”nespļaudījāties riebumā”.
Burt. ”pēc miesas”.