Jāņa 1:1—51

1  Sākumā bija Vārds,+ un Vārds bija pie Dieva,+ un Vārds bija dievs*.+  Tas jau sākumā bija pie Dieva.  Viss ir radies ar viņa starpniecību,+ un bez viņa nav radies itin nekas.  Ar viņa starpniecību radās dzīvība, un dzīvība bija gaisma cilvēkiem.+  Un gaisma spīd tumsā,+ bet tumsa to nav uzveikusi.  Atnāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.+  Viņš nāca kā liecinieks, lai liecinātu par gaismu+ un lai visdažādākie cilvēki ar viņa starpniecību iegūtu ticību.  Viņš nebija šī gaisma,+ bet nāca liecināt par gaismu.  Patiesajai gaismai, kas apgaismo visdažādākos cilvēkus, bija jānāk pasaulē.+ 10  Viņš bija pasaulē,+ un pasaule bija radusies ar viņa starpniecību,+ bet pasaule viņu nepazina. 11  Viņš nāca pie savējiem, bet savējie viņu nepieņēma. 12  Taču visiem, kas viņu pieņēma, viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem,+ jo tie viņam* ticēja.+ 13  Tie ir dzimuši nevis no miesas un asinīm, nevis pēc cilvēku* gribas vai vīra gribas, bet no Dieva.+ 14  Vārds kļuva par cilvēku*+ un mājoja mūsu vidū. Mēs redzējām viņa godu, tādu godu, kādu no tēva saņem vienīgais* dēls,+ un viņš bija pilns Dieva labvēlības* un patiesības. 15  (Jānis liecināja par viņu un sauca: ”Viņš ir tas, par kuru es teicu: ”Tas, kurš nāk pēc manis, ir man priekšā, jo viņš bija jau pirms manis.””)+ 16  No viņa, kas bija augstsirdīgas labestības pilns,* mēs visi esam saņēmuši augstsirdīgu labestību pārpārēm. 17  Bauslība tika dota caur Mozu,+ bet augstsirdīga labestība+ un patiesība ir parādījusies caur Jēzu Kristu.+ 18  Dievu neviens cilvēks nekad nav redzējis.+ Vienīgais, Dievam līdzīgais dēls,*+ kas ir līdzās Tēvam*,+ mums ir pastāstījis par viņu.+ 19  Lūk, kādu liecību Jānis deva, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: ”Kas tu esi?”+ 20  Viņš neko neslēpa un atklāti atzina: ”Es neesmu Kristus.” 21  Tad tie viņam jautāja: ”Kas tad tu esi? Vai Elija?”+ Jānis atteica: ”Nē, es tas neesmu.” — ”Vai tu esi gaidāmais pravietis?”+ Viņš atbildēja: ”Nē!” 22  Tie viņu turpināja izvaicāt: ”Kas tu esi? Pasaki, lai mēs varētu atbildēt tiem, kas mūs ir atsūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” 23  Jānis teica: ”Es esmu saucēja balss, kas tuksnesī sauc: ”Sagatavojiet Jehovam* taisnu ceļu!”,+ kā jau ir sacījis pravietis Jesaja.”+ 24  Bet tos bija sūtījuši farizeji. 25  Tad tie viņam jautāja: ”Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne gaidāmais pravietis?” 26  Jānis tiem atbildēja: ”Es kristīju ūdenī. Bet jūsu vidū ir kāds, ko jūs nepazīstat, — 27  kāds, kurš nāk pēc manis. Viņam es neesmu cienīgs pat sandaļu siksnas atraisīt.”+ 28  Tas notika Betānijā otrpus Jordānai, kur Jānis kristīja.+ 29  Nākamajā dienā Jānis, ieraudzījis tuvojamies Jēzu, teica: ”Lūk, Dieva Jērs,+ kas aiznes prom pasaules+ grēku!+ 30  Viņš ir tas, par kuru es teicu: ”Pēc manis nāk kāds, kas ir man priekšā, jo viņš bija jau pirms manis.”+ 31  Arī es viņu nepazinu, bet es nācu kristīt ūdenī, lai Izraēls viņu redzētu.”+ 32  Jānis vēl liecināja, sakot: ”Es redzēju garu kā balodi nolaižamies no debesīm, un tas palika uz viņa.+ 33  Arī es viņu nepazinu, bet tas, kurš mani bija sūtījis kristīt ūdenī, man teica: ”Tas, uz kura tu redzēsi garu nolaižamies un paliekam,+ ir tas, kurš kristī ar svēto garu.”+ 34  Es esmu redzējis un liecinājis, ka viņš ir Dieva Dēls.”+ 35  Otrā dienā Jānis atkal stāvēja ar diviem saviem mācekļiem 36  un, ieraudzījis garām ejam Jēzu, sacīja: ”Lūk, Dieva Jērs!”+ 37  Kad abi mācekļi dzirdēja šos vārdus, tie sekoja Jēzum. 38  Tad Jēzus pagriezās un, pamanījis, ka tie seko, jautāja: ”Ko jūs vēlaties?” Tie sacīja: ”Rabi (tulkojumā — ”Skolotāj”), kur tu esi apmeties?” 39  Viņš tiem atbildēja: ”Nāciet, un jūs redzēsiet!” Tas notika ap desmito stundu*, un tie aizgāja Jēzum līdzi, redzēja, kur viņš bija apmeties, un to dienu palika pie viņa. 40  Viens no tiem diviem, kas bija dzirdējuši Jāņa teikto un sekojuši Jēzum, bija Andrejs,+ Sīmaņa Pētera brālis. 41  Viņš uzreiz sameklēja savu brāli Sīmani un tam pavēstīja: ”Mēs esam atraduši Mesiju!”+ (Tulkojumā — ”Kristu”*.) 42  Viņš aizveda Sīmani pie Jēzus. Jēzus paskatījās uz to un teica: ”Tu esi Sīmanis,+ Jāņa dēls. Tevi sauks par Kēfu.” (Tulkojumā — ”Pēteri”.)*+ 43  Dienu vēlāk Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš sameklēja Filipu+ un teica: ”Seko man!” 44  Filips, tāpat kā Andrejs un Pēteris, bija no Betsaidas. 45  Filips uzmeklēja Nātānaēlu+ un tam sacīja: ”Mēs esam atraduši to, par ko bauslībā ir rakstījis Mozus un par ko rakstīja arī pravieši, — Jēzu, Jāzepa dēlu,+ no Nācaretes.” 46  Bet Nātānaēls iebilda: ”Vai no Nācaretes var nākt kaut kas labs?” Filips atteica: ”Nāc un skaties!” 47  Jēzus, redzēdams Nātānaēlu nākam uz viņa pusi, sacīja: ”Lūk, īsts izraēlietis, kurā nav nekāda viltus!”+ 48  ”No kurienes tu mani pazīsti?” Nātānaēls viņam vaicāja. Jēzus atbildēja: ”Pirms Filips tevi pasauca, es tevi redzēju zem vīģes koka.” 49  Nātānaēls izsaucās: ”Rabi, tu esi Dieva Dēls, tu esi Izraēla ķēniņš!”+ 50  Jēzus jautāja: ”Vai tu tici tāpēc, ka es teicu: ”Es redzēju tevi zem vīģes koka”? Tu redzēsi kaut ko vēl iespaidīgāku.” 51  Un viņš turpināja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus kāpjam augšup un lejup pie Cilvēka dēla.”+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”dievišķs; līdzīgs Dievam”.
Burt. ”viņa vārdam”.
Burt. ”miesas”.
Burt. ”miesu”.
Burt. ”vienpiedzimušais”.
Vai ”pilns augstsirdīgas labestības”. Sk. ”augstsirdīga labestība” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”No viņa pilnības”.
Burt. ”pie Tēva krūtīm”. Atrasties pie kāda krūtīm nozīmēja baudīt viņa labvēlību.
Burt. ”Vienpiedzimušais dievs”.
Ap četriem pēcpusdienā.
Vai ”Svaidīto”.
Aram. vārds Kēfa un gr. vārds Pēteris nozīmē ”akmens; klints gabals”.