Jāņa 13:1—38
13 Jau pirms Pashas svētkiem Jēzus zināja, ka viņam ir pienācis laiks+ atstāt šo pasauli un doties pie Tēva.+ Iemīlējis savējos, kas bija pasaulē, Jēzus tos mīlēja līdz galam.+
2 Vakariņu laikā Velns Jūdam Iskariotam, Sīmaņa dēlam, jau bija iedvesis domu*+ viņu nodot.+
3 Tad Jēzus, zinādams, ka Tēvs visu ir nodevis viņa rokās un ka viņš ir atnācis no Dieva un aiziet pie Dieva,+
4 piecēlās no vakariņām, novilka virsdrēbes un, paņēmis dvieli, apsēja to sev ap vidu.+
5 Pēc tam viņš ielēja mazgājamā traukā ūdeni un sāka mazgāt mācekļiem kājas un slaucīt tās ar dvieli, ko bija apsējis.
6 Kad viņš pienāca pie Sīmaņa Pētera, tas viņam vaicāja: ”Kungs, vai tiešām tu man mazgāsi kājas?”
7 Jēzus atbildēja: ”Tagad tu nesaproti, ko es daru, bet vēlāk sapratīsi.”
8 Pēteris iebilda: ”Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” ”Ja es nemazgāšu,+ tu nevarēsi būt kopā ar mani,” atteica Jēzus.
9 Sīmanis Pēteris iesaucās: ”Kungs, tad mazgā man ne vien kājas, bet arī rokas un galvu!”
10 Jēzus viņam teica: ”Tam, kas ir nomazgājies, nav jāmazgā nekas vairāk kā tikai kājas, jo viņš viscaur ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.”
11 Jēzus zināja, kurš viņu nodos,+ tāpēc arī sacīja: ”Ne visi jūs esat tīri.”
12 Kad viņš bija nomazgājis tiem kājas, uzvilcis virsdrēbes un atgriezies pie galda, viņš tiem sacīja: ”Vai jūs saprotat, kādēļ es tā darīju?
13 Jūs mani saucat par Skolotāju un Kungu, un jums ir taisnība — es tas esmu.+
14 Ja jau es, Kungs un Skolotājs, esmu nomazgājis jums kājas,+ tad arī jums jāmazgā kājas cits citam.+
15 Es jums esmu rādījis paraugu, lai jūs darītu tāpat, kā es jums esmu darījis.+
16 Patiesi, patiesi, es jums saku: kalps nav augstāks* par savu kungu, un sūtītais nav augstāks par to, kas viņu ir sūtījis.
17 Jūs esat laimīgi, ja, to zinādami, tā arī darāt.+
18 Es nerunāju par jums visiem — es zinu, kurus esmu izraudzījies. Bet jāpiepildās šiem Rakstu vārdiem:+ ”Tas, kas ēda manu maizi, ir nostājies* pret mani.”+
19 Es jau tagad jums to saku, pirms tas ir noticis, lai tad, kad tas notiks, jūs ticētu, ka tas ir rakstīts par mani.+
20 Patiesi, patiesi, es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtu, tas uzņem arī mani,+ un, kas uzņem mani, tas uzņem arī to, kas mani ir sūtījis.”+
21 Pēc tam Jēzus, dziļi noskumis, pavēstīja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: viens no jums mani nodos.”+
22 Mācekļi raudzījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.+
23 Jēzum blakus sēdēja viens no viņa mācekļiem, kuru Jēzus īpaši mīlēja.+
24 Sīmanis Pēteris tam pamāja un vaicāja: ”Kurš tas ir, par ko viņš runā?”
25 Tas pieliecās tuvāk Jēzum un jautāja: ”Kungs, kurš tas ir?”+
26 Jēzus atbildēja: ”Tas, kuram es iedošu maizes gabalu, ko iemērkšu bļodā.”+ Un, iemērcis maizi, viņš to iedeva Jūdam, Sīmaņa Iskariota dēlam.
27 Kad Jūda bija paņēmis maizes gabalu, viņā iegāja Sātans.+ Tad Jēzus viņam teica: ”To, ko dari, dari ātrāk!”
28 Taču neviens, kas atradās pie galda, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja.
29 Tā kā pie Jūdas glabājās naudas lādīte,+ daži domāja, ka Jēzus viņam liek nopirkt to, kas vajadzīgs svētkiem, vai iedot kaut ko nabagiem.
30 Paņēmis maizes gabalu, Jūda nekavējoties izgāja ārā. Bija jau nakts.+
31 Kad viņš bija aizgājis, Jēzus sacīja: ”Tagad Cilvēka dēls tiek pagodināts+ un Dievs tiek pagodināts caur viņu.
32 Dievs pats viņu pagodinās+ un darīs to tūlīt.
33 Bērniņi, es būšu pie jums vēl tikai neilgu laiku. Jūs mani meklēsiet, bet, kā jau es teicu jūdiem, es tagad saku arī jums: ”Tur, kur es aizeju, jūs nevarat nonākt.”+
34 Es jums dodu jaunu likumu: mīliet cits citu. Kā es jūs esmu mīlējis,+ tā arī jūs mīliet cits citu.+
35 Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.”+
36 Sīmanis Pēteris viņam jautāja: ”Kungs, kur tu aizej?” Jēzus atbildēja: ”Tur, kur es aizeju, tu man tagad nevari sekot, bet vēlāk sekosi.”+
37 Pēteris sacīja: ”Kungs, kāpēc es tev tagad nevaru sekot? Es atdošu par tevi savu dzīvību!”+
38 ”Tu atdosi par mani dzīvību? Patiesi, patiesi, es tev saku: gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīs reizes no manis būsi atteicies!”+ atbildēja Jēzus.
