Jāņa 16:1—33
16 Es jums to esmu sacījis, lai jūs nezaudētu ticību*.
2 Jūs izslēgs no sinagogas,+ un nāk laiks, kad katrs, kas jūs nogalinās,+ domās, ka tā ir kalpojis* Dievam.
3 Bet viņi to darīs tāpēc, ka nav iepazinuši ne Tēvu, ne mani.+
4 Es jums to visu stāstu, lai tad, kad pienāks laiks tam notikt, jūs atcerētos, ka es jums to jau esmu teicis.+
Sākumā es jums to nestāstīju, jo biju ar jums.
5 Bet tagad es aizeju pie tā, kas mani ir sūtījis,+ taču neviens no jums man nejautā: ”Kurp tu aizej?”
6 Manu vārdu dēļ jūsu sirdis ir bēdu pārņemtas.+
7 Tomēr es jums saku: jums pašiem nāk par labu tas, ka es aizeju. Ja es neaiziešu, palīgs*+ pie jums neatnāks, bet, ja aiziešu, es viņu atsūtīšu pie jums.
8 Atnācis viņš pasaulei sniegs pārliecinošus pierādījumus par grēku, taisnību un Dieva spriedumu:
9 par grēku+ — jo tie man netic;+
10 par taisnību — jo es aizeju pie Tēva un jūs mani vairs neredzēsiet;
11 un par Dieva spriedumu — jo šīs pasaules valdnieks jau ir notiesāts.+
12 Man jums vēl daudz kas ir sakāms, bet pagaidām jūs to nevarat saprast.
13 Bet, kad šis palīgs — patiesības gars+ — ieradīsies, viņš jūs vadīs, palīdzēdams pilnībā izprast patiesību, jo viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko būs dzirdējis, un pavēstīs jums to, kam jānotiek.+
14 Viņš mani pagodinās,+ jo pavēstīs jums to, ko saņems no manis.+
15 Viss, kas pieder Tēvam, ir arī mans.+ Tieši tāpēc es teicu, ka viņš pavēstīs jums to, ko saņems no manis.
16 Vēl mazliet, un jūs mani vairs neredzēsiet,+ un tad vēl mazliet, un jūs mani atkal ieraudzīsiet.”
17 Tad daži no viņa mācekļiem vaicāja cits citam: ”Ko nozīmē viņa vārdi: ”Vēl mazliet, un jūs mani neredzēsiet, un tad vēl mazliet, un jūs mani atkal ieraudzīsiet,” un: ”Es aizeju pie Tēva”?”
18 Tie teica: ”Ko nozīmē ”vēl mazliet”? Mēs nesaprotam, par ko viņš runā.”
19 Jēzus zināja, ka tie vēlas viņu izjautāt, tāpēc sacīja: ”Vai jūs savā starpā spriežat par to, kāpēc es teicu: ”Vēl mazliet, un jūs mani neredzēsiet, un tad vēl mazliet, un jūs mani atkal ieraudzīsiet”?
20 Patiesi, patiesi, es jums saku: jūs raudāsiet un vaimanāsiet, bet pasaule priecāsies. Jūs bēdāsieties, bet jūsu bēdas pārvērtīsies priekā.+
21 Kad sievietei pienāk laiks dzemdēt, viņa cieš sāpes, bet, kad bērns ir piedzimis, viņa vairs nepiemin savas ciešanas aiz prieka, ka cilvēks ir nācis pasaulē.
22 Arī jums tagad ir bēdas, bet, kad es jūs atkal redzēšu, jūsu sirds priecāsies+ un neviens jums neatņems jūsu prieku.
23 Tajā dienā jūs man vairs neko nejautāsiet. Patiesi, patiesi, es jums saku: ja jūs Tēvam kaut ko lūgsiet,+ viņš jums to dos manā vārdā.+
24 Līdz šim jūs vēl neko neesat lūguši manā vārdā. Lūdziet, tad jūs saņemsiet, un jūsu prieks būs pilnīgs.
25 Es esmu runājis ar jums līdzībās. Taču nāk laiks, kad es vairs nerunāšu līdzībās, bet atklāti stāstīšu jums par Tēvu.
26 Tajā dienā jūs lūgsiet Tēvu manā vārdā — un ar to es negribu teikt, ka lūgšu par jums,
27 jo Tēvs pats jūs mīl, tāpēc ka jūs mīlat mani+ un ticat, ka es esmu atnācis no Dieva.+
28 Es esmu ieradies pasaulē, Tēva sūtīts, bet tagad es atstāju pasauli un atgriežos pie Tēva.”+
29 Viņa mācekļi teica: ”Lūk, tagad tu runā atklāti, nevis līdzībās!
30 Nu mēs zinām, ka tu zini visu un tev nav jāgaida, lai kāds tev uzdotu jautājumus. Tāpēc mēs ticam, ka tu esi atnācis no Dieva.”
31 Jēzus tiem atbildēja: ”Tagad jūs ticat?
32 Lūk! Nāk stunda — tā ir jau pienākusi —, kad jūs visi izklīdīsiet pa mājām un pametīsiet mani vienu.+ Taču es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs.+
33 Es jums to esmu teicis, lai jums palīdzētu rast mieru.+ Pasaulē jums būs ciešanas, bet esiet drosmīgi! Es pasauli esmu uzvarējis.”+
