Jāņa 20:1—31
20 Nedēļas pirmajā dienā agri no rīta, kamēr vēl bija tumšs, pie kapa atnāca Marija Magdalēna+ un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir novelts.+
2 Viņa aizskrēja pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus īpaši mīlēja,+ un tiem teica: ”Kungs ir paņemts no kapa,+ un mēs nezinām, kur viņš ir palicis.”
3 Tad Pēteris un otrs māceklis devās uz kapu.
4 Viņi abi divi metās skriet, bet otrs māceklis bija ātrāks par Pēteri un pirmais atskrēja pie kapa.
5 Pieliecies un ielūkojies tajā, viņš tur ieraudzīja linautus,+ taču iekšā neiegāja.
6 Pēc viņa ieradās arī Sīmanis Pēteris un iegāja kapā. Viņš ieraudzīja noliktos linautus,
7 kā arī lakatu, kas pirms tam bija aptīts Jēzum ap galvu, taču nu bija satīts atsevišķi un gulēja nevis kopā ar linautiem, bet citā vietā.
8 Tad otrs māceklis, kas pirmais bija nonācis pie kapa, arī iegāja iekšā un, visu ieraudzījis, noticēja.
9 Bet viņi vēl nesaprata Rakstos teikto, ka Jēzum jātiek pieceltam no mirušajiem.+
10 Pēc tam mācekļi atgriezās mājās.
11 Bet Marija palika stāvam ārpusē pie kapa un raudāja. Raudādama viņa pieliecās, lai ieskatītos kapā,
12 un ieraudzīja divus eņģeļus+ baltās drēbēs sēžam tur, kur bija gulējis Jēzus, — vienu galvgalī, bet otru kājgalī.
13 Tie viņai jautāja: ”Kāpēc tu raudi?” Viņa atbildēja: ”Manu Kungu ir paņēmuši, un es nezinu, kur viņš ir palicis.”
14 To pateikusi, viņa pagriezās un ieraudzīja tur stāvam Jēzu, bet nesaprata, ka tas ir viņš.+
15 Jēzus viņu uzrunāja: ”Kāpēc tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa nodomāja, ka tas ir dārznieks, un teica: ”Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, tad pasaki, kur tu viņu noliki, un es viņu paņemšu.”
16 Jēzus viņai sacīja: ”Marija!” Pagriezusies viņa ebrejiski iesaucās: ”Rabuni!” (Tas nozīmē ”Skolotāj”.)
17 Jēzus viņai teica: ”Neturi mani ciet, jo es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva! Ej pie maniem brāļiem+ un saki tiem, ka es uzkāpju pie sava Tēva+ un jūsu Tēva, pie sava Dieva+ un jūsu Dieva.”
18 Tad Marija Magdalēna aizgāja un pavēstīja mācekļiem: ”Es redzēju Kungu!” Un viņa tiem pastāstīja, ko Jēzus viņai bija teicis.+
19 Tās pašas dienas — nedēļas pirmās dienas — pievakarē, kad mācekļi bija sapulcējušies aiz slēgtām durvīm, jo baidījās no jūdiem, parādījās Jēzus, nostājās viņu vidū un teica: ”Miers jums!”+
20 To sacījis, viņš tiem parādīja savas rokas un sānus.+ Mācekļi, ieraudzījuši Kungu, nevarēja vien nopriecāties.+
21 Jēzus tiem vēlreiz teica: ”Miers jums!+ Kā Tēvs ir sūtījis mani,+ tā es sūtu jūs.”+
22 Pēc šiem vārdiem viņš tiem uzpūta elpu un sacīja: ”Saņemiet svēto garu!+
23 Ja jūs kādam piedosiet grēkus, tas nozīmēs, ka tie viņam jau ir piedoti, bet, ja jūs kādam nepiedosiet grēkus, tas nozīmēs, ka tie nav piedoti.”
24 Bet Toms,+ ko sauca par Dvīni un kas bija viens no tiem divpadsmit, nebija kopā ar viņiem, kad parādījās Jēzus.
25 Tāpēc, kad pārējie mācekļi viņam stāstīja: ”Mēs redzējām Kungu!”, viņš tiem atbildēja: ”Kamēr es nebūšu redzējis naglu brūces viņa rokās un ar pirkstu tām pieskāries un kamēr es nebūšu pielicis roku viņa sāniem,+ es neparko neticēšu!”
26 Astoņas dienas vēlāk mācekļi atkal atradās kādā namā, un šoreiz kopā ar viņiem bija arī Toms. Kaut gan durvis bija aizslēgtas, Jēzus parādījās, nostājās viņu vidū un sacīja: ”Miers jums!”+
27 Pēc tam viņš vērsās pie Toma: ”Pieskaries ar pirkstu šeit un apskati manas rokas, izstiep savu roku un pieliec maniem sāniem! Nešaubies vairs un tici!”
28 Toms izsaucās: ”Mans Kungs un mans Dievs!”
29 Jēzus viņam teica: ”Tu noticēji tāpēc, ka ieraudzīji mani? Laimīgi ir tie, kas nav redzējuši, bet tik un tā tic!”
30 Mācekļu acu priekšā Jēzus paveica vēl daudz citu brīnumu, kas nav aprakstīti šajā rakstu rullī.+
31 Bet par šiem ir rakstīts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai ticēdami jūs iegūtu dzīvību viņa vārdā.+
