Jāņa 21:1—25
21 Pēc tam Jēzus atkal parādījās saviem mācekļiem, šoreiz — pie Tiberijas jūras. Tas notika šādi:
2 tobrīd kopā bija Sīmanis Pēteris, Toms, ko sauca par Dvīni,+ Nātānaēls+ no Galilejas Kānas, Cebedeja dēli+ un vēl divi mācekļi.
3 Sīmanis Pēteris pārējiem sacīja: ”Es eju zvejot.” Tie piebalsoja: ”Mēs iesim tev līdzi!” Viņi iekāpa laivā un devās zvejot, bet tonakt neko nenoķēra.+
4 Rītam austot, Jēzus nostājās krastā, bet mācekļi nesaprata, ka tas ir viņš.+
5 Tad Jēzus viņiem jautāja: ”Bērni, vai jums ir kas ēdams*?” Mācekļi atbildēja: ”Nē, nav.”
6 Viņš tiem sacīja: ”Iemetiet tīklu pa labi no laivas, tad jūs kaut ko dabūsiet!” Tie iemeta tīklu, bet izvilkt vairs nespēja, jo tajā bija daudz zivju.+
7 Tad māceklis, ko Jēzus īpaši mīlēja,+ teica Pēterim: ”Tas ir Kungs!” Izdzirdējis, ka tas ir Kungs, Sīmanis Pēteris apvilka virsdrēbes, jo viņš bija puskails, un metās jūrā.
8 Bet pārējie mācekļi tuvojās krastam laivā, vilkdami tīklu, kas bija pilns ar zivīm. Viņi nebija tālu no krasta, tikai kādus simt metrus*.
9 Izkāpuši krastā, mācekļi ieraudzīja ugunskuru, zivis, kas cepās uz oglēm, un maizi.
10 Jēzus viņiem teica: ”Atnesiet dažas no tām zivīm, ko nupat nozvejojāt.”
11 Sīmanis Pēteris iekāpa laivā un izvilka krastā tīklu, kas bija pilns ar lielām zivīm. Kaut gan zivju bija ļoti daudz, veselas simt piecdesmit trīs, tīkls tomēr nesaplīsa.
12 Tad Jēzus viņus aicināja: ”Nāciet brokastot!” Neviens no mācekļiem neuzdrošinājās viņam pajautāt: ”Kas tu esi?”, jo viņi zināja, ka tas ir Kungs.
13 Jēzus paņēma maizi un iedeva to viņiem, un tāpat viņš izdarīja arī ar zivīm.
14 Tā bija jau trešā reize,+ kad Jēzus pēc augšāmcelšanas no mirušajiem parādījās mācekļiem.
15 Kad viņi bija pabrokastojuši, Jēzus jautāja Sīmanim Pēterim: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli* vairāk nekā šīs?” Tas atbildēja: ”Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu*.” Jēzus tam teica: ”Baro manus jērus!”+
16 Viņš atkal jautāja, nu jau otru reizi: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli*?” Pēteris sacīja: ”Jā, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu*.” Jēzus tam teica: ”Gani manas aitiņas!”+
17 Vēl trešo reizi viņš tam vaicāja: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli*?” Pēteris noskuma, ka viņš tam trešo reizi bija jautājis: ”Vai tu mani mīli?”, un teica: ”Kungs, tu zini visu — tu zini, ka es tevi mīlu*.” Jēzus sacīja: ”Baro manas aitiņas!+
18 Patiesi, patiesi, es tev saku: kad tu biji jaunāks, tu pats ģērbies un gāji, kur gribēji. Bet, kad tu kļūsi vecs, tu izstiepsi rokas un cits tevi ģērbs un vedīs tur, kur tu negribi.”
19 To viņš teica, lai norādītu, kādā nāvē Pēteris mirs, pagodinādams Dievu. Pēc šiem vārdiem Jēzus tam sacīja: ”Seko man pastāvīgi!”+
20 Pēteris pagriezās un ieraudzīja aiz viņiem nākam mācekli, ko Jēzus īpaši mīlēja+ un kas vakariņu laikā bija pieliecies pie Jēzus un jautājis: ”Kungs, kurš tevi nodos?”
21 Viņu ieraudzījis, Pēteris Jēzum prasīja: ”Kungs, bet kas notiks ar viņu?”
22 Jēzus atbildēja: ”Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es atnākšu, kāpēc tev par to jāuztraucas? Tu seko man pastāvīgi!”
23 Tāpēc brāļu vidū izplatījās runas, ka šis māceklis nemirs. Taču Jēzus nebija teicis, ka viņš nemirs, bet gan: ”Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es atnākšu, kāpēc tev par to jāuztraucas?”
24 Šis ir tas māceklis,+ kas par to visu liecina un kas to ir uzrakstījis, un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.
25 Bet vēl ir daudz kas cits, ko Jēzus ir darījis, un, ja to visu sīki aprakstītu rakstu ruļļos, es domāju, ka visā pasaulē šiem ruļļiem nepietiktu vietas.+
