Jāņa 8:12—59
8 12 Jēzus tos atkal uzrunāja: ”Es esmu pasaules gaisma.+ Kas man seko, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.”+
13 Tad farizeji viņam teica: ”Tu pats liecini par sevi, tāpēc tava liecība nav uzticama*.”
14 Bet Jēzus tiem atbildēja: ”Pat ja es liecinu par sevi pats, mana liecība ir uzticama, jo es zinu, no kurienes esmu nācis un uz kurieni dodos.+ Turpretī jūs nezināt, no kurienes es esmu nācis un uz kurieni dodos.
15 Jūs tiesājat pēc ārienes*,+ bet es nevienu netiesāju.
16 Un, ja es arī tiesāju, mans spriedums ir taisnīgs*, jo es neesmu viens — ar mani ir Tēvs, kas mani ir sūtījis.+
17 Jūsu pašu bauslībā taču ir rakstīts: ”Divu cilvēku liecība ir uzticama.”+
18 Es esmu viens, kas liecina par sevi, un par mani liecina arī Tēvs, kas mani ir sūtījis.”+
19 Tie viņam prasīja: ”Kur ir tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: ”Jūs nepazīstat ne mani, ne manu Tēvu.+ Ja jūs pazītu mani, jūs pazītu arī manu Tēvu.”+
20 Šos vārdus viņš teica, mācīdams templī pie ziedojumu traukiem.+ Bet neviens viņu nesaņēma ciet, jo viņa stunda vēl nebija pienākusi.+
21 Pēc tam viņš tiem atkal sacīja: ”Es aizeju, un jūs mani meklēsiet, bet tik un tā nomirsiet savos grēkos.+ Tur, kur es aizeju, jūs nevarat nonākt.”+
22 Tad jūdi runāja: ”Vai tiešām viņš sev darīs galu, ja reiz viņš saka: ”Tur, kur es aizeju, jūs nevarat nonākt”?”
23 Bet Jēzus turpināja: ”Jūs esat no lejas, bet es esmu no augšas.+ Jūs esat no šīs pasaules, bet es neesmu no šīs pasaules.
24 Tāpēc es jums teicu, ka jūs nomirsiet savos grēkos. Ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.”
25 Tad tie jautāja: ”Kas tu esi?” Jēzus atteica: ”Kāpēc es vispār runāju ar jums?!
26 Man ir daudz kas sakāms par jums un daudz kas iztiesājams. Tas, kurš mani ir sūtījis, ir patiess,* un es stāstu pasaulei to, ko esmu dzirdējis no viņa.”+
27 Tie nesaprata, ka viņš ar tiem runāja par Tēvu.
28 Bet Jēzus sacīja: ”Kad jūs būsiet pacēluši augšup* Cilvēka dēlu,+ tad jūs sapratīsiet, ka es tas esmu+ un ka es neko nedaru pats pēc sava prāta,+ bet runāju to, ko Tēvs man ir mācījis.
29 Un tas, kas mani ir sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo es allaž daru to, kas viņam patīk.”+
30 Kad viņš tā runāja, daudzi sāka viņam ticēt.
31 Tad Jēzus vērsās pie tiem jūdiem, kas bija sākuši viņam ticēt: ”Ja jūs turaties pie tā, ko es mācu, jūs patiešām esat mani mācekļi,
32 jūs iepazīsiet patiesību+ un patiesība jūs atbrīvos.”+
33 Jūdi viņam teica: ”Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu vari teikt: ”Jūs kļūsiet brīvi”?”
34 Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: katrs, kas grēko, ir grēka vergs.+
35 Vergs nepaliek namā uz visiem laikiem, dēls gan paliek uz visiem laikiem.
36 Tāpēc, ja Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.
37 Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, taču jūs gribat mani nogalināt, jo nepieņemat manus vārdus.
38 Es runāju par to, ko esmu redzējis, būdams pie sava Tēva,+ jūs savukārt darāt to, ko esat dzirdējuši no sava tēva.”
39 Tie teica: ”Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus sacīja: ”Ja jūs būtu Ābrahāma bērni,+ jūs darītu Ābrahāma darbus.
40 Bet jūs gribat nogalināt mani — cilvēku, kurš jums ir pavēstījis patiesību, ko ir dzirdējis no Dieva.+ Ābrahāms neko tādu nav darījis.
41 Jūs darāt sava tēva darbus.” Tie viņam iebilda: ”Mēs neesam dzimuši ārlaulībā*, mums ir viens Tēvs — Dievs.”
42 Jēzus teica: ”Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs mani mīlētu,+ jo no Dieva es esmu nācis un esmu šeit. Es neesmu atnācis pats no sevis, bet viņš mani ir sūtījis.+
43 Kāpēc jūs nesaprotat, ko es runāju? Tāpēc, ka jūs nespējat klausīties manos vārdos.
44 Jūsu tēvs ir Velns, un jūs gribat darīt to, ko vēlas jūsu tēvs.+ Viņš ir bijis slepkava jau no sākuma*+ un nav noturējies patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš melo, viņš runā atbilstoši savai būtībai, jo viņš ir melis un melu tēvs.+
45 Bet man jūs neticat, jo es runāju patiesību.
46 Kurš no jums var pārmest man kādu grēku? Ja es saku patiesību, kāpēc jūs man neticat?
47 Kas ir no Dieva, tas ieklausās Dieva vārdos.+ Jūs neesat no Dieva un tāpēc arī neklausāties.”+
48 Tad jūdi viņam teica: ”Vai mēs nesakām taisnību, ka tu esi samarietis+ un tevi ir apsēdis dēmons?”+
49 Jēzus atbildēja: ”Mani nav apsēdis dēmons. Es godāju savu Tēvu, bet jūs ceļat man negodu.
50 Bet es nealkstu pēc goda sev+ — Dievs ir tas, kas man to grib dot un kas tiesā.
51 Patiesi, patiesi, es jums saku: kas pildīs manus vārdus, tas nāvi neredzēs nemūžam.”+
52 Jūdi sacīja: ”Nu mēs zinām, ka tevi ir apsēdis dēmons. Ābrahāms ir miris, tāpat arī pravieši, bet tu saki: ”Kas pildīs manus vārdus, tas nāvi neredzēs nemūžam.”
53 Vai tu būtu pārāks par mūsu tēvu Ābrahāmu, kas ir miris? Arī pravieši ir miruši. Par ko tu uzdodies?”
54 Jēzus atbildēja: ”Ja es pats sevi godātu, mans gods nebūtu nekas. Mani godā mans Tēvs,+ ko jūs saucat par savu Dievu,
55 tomēr jūs viņu nepazīstat.+ Bet es viņu pazīstu,+ un, ja es teiktu, ka nepazīstu, es būtu melis, tāpat kā jūs. Taču es viņu pazīstu un pildu viņa vārdus.
56 Jūsu tēvs Ābrahāms līksmoja, cerēdams ieraudzīt manu dienu, un viņš to ieraudzīja un priecājās.”+
57 Tad jūdi sacīja: ”Tev vēl nav pat piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu?”
58 Jēzus tiem teica: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: es biju jau tad, kad Ābrahāms vēl nebija dzimis.”+
59 Tie paņēma akmeņus, lai mestu uz viņu, bet Jēzus paslēpās un izgāja no tempļa.
