Joēla 3:1—21

  • Jehova tiesās visas tautas (1—​17)

    • Jošafata ieleja (2, 12)

    • Sprieduma ieleja (14)

    • Jehova — Izraēla cietoksnis (16)

  • Jehova svētīs savu tautu (18—​21)

3  Tajās dienās un tajā laikā,kad es pārvedīšu no gūsta Jūdas un Jeruzālemes ļaudis,+   es sapulcēšu visas tautasun atvedīšu tās uz Jošafata* ieleju. Tur es tās tiesāšu+savas tautas un sava īpašuma Izraēla dēļ,jo tās ir izklīdinājušas izraēliešus starp tautāmun sadalījušas manu zemi savā starpā.+   Par manu tautu tās meta lozes,+pārdeva zēnus, lai samaksātu prostitūtām,un meitenes pārdeva par vīnu.   Kas jums ir pret mani,Tira un Sidona un visi Filistijas apgabali? Vai gribat man par kaut ko atmaksāt? Ja tā, tad es tūlīt pat — jā, vienā mirklī —jums atmaksāšu pēc nopelniem!+   Jūs piesavinājāties manu sudrabu un zeltu,+manus dārgumus aiznesāt uz saviem tempļiem,   jūs pārdevāt grieķiem Jūdas un Jeruzālemes ļaudis,+lai tiem būtu jādodas tālu prom no dzimtenes.   Bet es tos vedīšu atpakaļ no vietas, uz kuru jūs tos pārdevāt,+un atmaksāšu jums pēc nopelniem.   Jūsu dēlus un meitas es pārdošu Jūdas ļaudīm,+un viņi tos pārdos šebiešiem*, tautai tālā zemē,jo es, Jehova, tā esmu teicis.   Pasludiniet tautām:+”Gatavojieties karam! Sasauciet varonīgos vīrus! Lai nāk, lai dodas uzbrukumā visi karavīri!+ 10  Pārkaliet lemešus par zobeniem un dārza nažus par šķēpiem. Vājais lai saka: ”Esmu stiprs!” 11  Nāciet palīgā cita citai, visas apkārtējās tautas, pulcējieties kopā!””+ Ved turp, Jehova, savus karotājus*! 12  ”Lai tautas pošas, lai nāk uz Jošafata ieleju,jo tur es apsēdīšos, lai tiesātu visas apkārtējās tautas.+ 13  Lieciet lietā sirpi, jo raža ir nobriedusi! Nāciet šurp un miniet, jo vīna spiede ir pilna,+tvertnes plūst pāri malām, jo šo tautu ļaunums ir liels. 14  Pūļu pūļi ir sanākuši sprieduma ielejā,jo sprieduma ielejā drīz pienāks Jehovas diena.+ 15  Saule un mēness satumsīs,un nodzisīs zvaigznes. 16  Jehovas balss kā lauvas rēciens grandēs no Cionas,no Jeruzālemes atskanēs viņa sauciens. Debesis un zeme drebēs,bet Jehova būs patvērums savai tautai,+cietoksnis Izraēlam. 17  Jūs zināsiet, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs, kas mīt Cionā, savā svētajā kalnā.+ Jeruzāleme būs svēta vieta,+un svešinieki tai cauri vairs nestaigās.+ 18  Tajā dienā no kalniem pilēs salds vīns,+no pakalniem plūdīs piena straumesun visi Jūdas strauti būs ūdens pilni. No Jehovas nama iztecēs avots+un dzirdinās Akāciju ieleju. 19  Turpretī Ēģipte būs tukša un pamesta+un Edoma pārvērtīsies kailā tuksnesī,+jo tās izturējās nežēlīgi pret Jūdas ļaudīm+un viņu zemē izlēja nevainīgas asinis.+ 20  Bet Jūda būs apdzīvota mūžam,un Jeruzālemē ļaudis dzīvos paaudžu paaudzēs.+ 21  Es viņus atzīšu par nevainīgiem, kaut iepriekš neatzinu,*+un es, Jehova, mājošu Cionā.”+

Zemsvītras piezīmes

Noz. ”Jehova ir tiesnesis”.
Vai ”Sābas ļaudīm”.
Burt. ”varenos”.
Vai ”atbrīvošu no vainas asinsizliešanā, kas uz viņiem gūlās”.