Lūkas 14:1—35
14 Reiz sabatā Jēzus bija ieradies uz maltīti pie kāda ietekmīga farizeja, un visi viņu uzmanīgi vēroja.
2 Tur bija arī kāds cilvēks, kam bija tūska.
3 Jēzus jautāja bauslības zinātājiem un farizejiem: ”Vai sabatā ir atļauts dziedināt vai ne?”+
4 Bet tie klusēja. Pieskāries slimajam, Jēzus to izdziedināja un ļāva tam iet.
5 Tad viņš tiem sacīja: ”Ja jums sabatā dēls vai vērsis iekristu akā,+ vai jūs to tūlīt pat nevilktu ārā?”+
6 Un tie viņam neko nespēja atbildēt.
7 Ievērojis, ka ielūgtie viesi sev izraugās labākās vietas,+ Jēzus tiem pastāstīja kādu piemēru:
8 ”Ja kāds tevi ielūdz uz kāzām, neieņem labāko vietu.+ Var gadīties, ka ir ielūgts arī kāds ievērojamāks par tevi,
9 un tas, kas jūs abus ir uzaicinājis, nāks un tev teiks: ”Dod vietu šim cilvēkam!” Tad tev ar kaunu būs jāiet ieņemt necilāko vietu.
10 Bet, kad esi ielūgts, ej un ieņem necilāko vietu, tad tas, kas tevi ir uzaicinājis, nāks un tev teiks: ”Draugs, pārsēdies labākā vietā!” Tad tu būsi pagodināts visu pārējo viesu priekšā.+
11 Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet tas, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”+
12 Pēc tam viņš vērsās pie namatēva: ”Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini savus draugus, brāļus, radus vai bagātus kaimiņus, jo viņi savukārt varētu uzaicināt tevi un tā tev būtu atlīdzināts.
13 Rīkojot viesības, aicini trūcīgus, kroplus, klibus un aklus cilvēkus,+
14 tad tu būsi laimīgs, jo viņiem nav nekā, ar ko tev atlīdzināt, un tu saņemsi atlīdzību, kad tiks celti augšā+ taisnie.”
15 To dzirdēdams, viens no viesiem viņam teica: ”Laimīgs tas, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!”
16 Jēzus tam sacīja: ”Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu+ un ielūdza daudz viesu.
17 Kad mielasta laiks bija klāt, viņš sūtīja savu kalpu teikt aicinātajiem: ”Nāciet, jo viss jau ir gatavs.”
18 Bet tie visi kā viens sāka aizbildināties.+ Pirmais viņam sacīja: ”Es esmu nopircis tīrumu, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, atvaino mani!”
19 Cits teica: ”Es esmu nopircis piecus pārus vēršu un dodos tos pārbaudīt. Lūdzu, atvaino mani!”+
20 Vēl cits atrunājās: ”Es tikko esmu apprecējies, tāpēc nevaru atnākt.”
21 Kalps pārnācis to izstāstīja kungam. Tad saimnieks sadusmojās un sacīja kalpam: ”Steigšus izej pilsētas galvenajās ielās un sānielās un atved šurp trūcīgus, kroplus, aklus un klibus cilvēkus!”
22 Pēc kāda laika kalps ziņoja: ”Kungs, es izdarīju, kā tu pavēlēji, tomēr vēl ir vieta.”
23 Kungs sacīja kalpam: ”Ej pa ceļiem un lauku takām un liec ļaudīm nākt šurp, lai mans nams būtu pilns.+
24 Es jums saku: neviens no tiem, kas bija ielūgti, nebaudīs manu mielastu.””+
25 Jēzum līdzi gāja daudz ļaužu, un viņš, pagriezies pret tiem, teica:
26 ”Ja kāds nāk pie manis, bet nemīl mani vairāk kā* savu tēvu, māti, sievu, bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību*,+ viņš nevar būt mans māceklis.+
27 Kas nenes savu moku stabu un nenāk man līdzi, tas nevar būt mans māceklis.+
28 Kurš no jums, ja gribētu celt torni, vispirms neapsēstos un neaprēķinātu izmaksas, lai redzētu, vai viņam pietiks līdzekļu darba pabeigšanai?
29 Citādi viņš ieliks pamatus, bet nevarēs torni pabeigt, un visi, kas to redzēs, sāks viņu izsmiet
30 un runāt: ”Šis cilvēks sāka būvēt, bet nespēja pabeigt!”
31 Un kurš ķēniņš, dodamies karot ar citu ķēniņu, vispirms neapsēstos un neapspriestos, vai viņš ar desmit tūkstošiem karavīru spēs stāties pretī tam, kas nāk pret viņu ar divdesmit tūkstošiem?
32 Un, ja viņš sapratīs, ka to nespēs, tad, kamēr pretinieks vēl ir tālu, viņš sūtīs pie tā vēstnešus un lūgs mieru.
33 Tāpat arī neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.+
34 Sāls, protams, ir laba lieta. Bet, ja sāls zaudē garšu, kā lai to atkal padara sāļu?+
35 Tas vairs neder ne zemei, ne mēslojumam, un to izmet ārā. Kam ir ausis, tas lai klausās!”+
