Lūkas 2:1—52
2 Tajā laikā Cēzars* Augusts izdeva rīkojumu reģistrēt visus valsts iedzīvotājus.
2 (Šī pirmā reģistrācija notika, kad Sīrijas vietvaldis bija Kirēnijs.)
3 Tad visi gāja reģistrēties katrs uz savu pilsētu.
4 Arī Jāzeps,+ kas bija no Dāvida dzimtas, no viņa līnijas, devās no Galilejas pilsētas Nācaretes uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc par Betlēmi,+
5 lai reģistrētos kopā ar Mariju, kas jau bija kļuvusi par viņa sievu+ un gaidīja bērnu.+
6 Kad viņi bija tur, Marijai pienāca laiks dzemdēt,
7 un viņa dzemdēja dēlu, savu pirmdzimto,+ ietina to autiņos un noguldīja silē,+ jo naktsmītnē tiem nebija vietas.
8 Tajā pašā apvidū gani naktī bija laukā un sargāja savus ganāmpulkus.
9 Pēkšņi ganiem parādījās Jehovas* eņģelis, un tos apspīdēja Jehovas spožums. Gani pārbijās,
10 bet eņģelis tiem sacīja: ”Nebaidieties! Es esmu ieradies jums paziņot labu vēsti, kas visiem cilvēkiem nesīs lielu prieku.
11 Šodien Dāvida pilsētā+ ir piedzimis jūsu Glābējs+ — Kungs Kristus.+
12 Lūk, kā jūs viņu pazīsiet: jūs atradīsiet mazuli, autiņos ietītu, guļam silē.”
13 Piepeši eņģelim blakus parādījās lieli debesu pulki,+ kas slavēja Dievu:
14 ”Lai gods Dievam debesu augstumos, un lai miers uz zemes cilvēkiem, pret ko viņš ir labvēlīgs!”
15 Kad eņģeļi bija devušies atpakaļ uz debesīm, gani sacīja cits citam: ”Iesim uz Betlēmi skatīties, kas tur noticis — kā ir piepildījies tas, ko Jehova mums ir paziņojis!”
16 Tie aizsteidzās un atrada Mariju, Jāzepu un mazuli, kurš gulēja silē.
17 To ieraudzījuši, gani pastāstīja, kas viņiem bija teikts par šo bērnu,
18 un visi, kas to dzirdēja, brīnījās,
19 bet Marija visus šos vārdus paturēja prātā un dziļi tos pārdomāja.+
20 Tad gani gāja atpakaļ, cildinādami un slavēdami Dievu par visu, ko bija dzirdējuši un redzējuši, — viss bija tieši tā, kā viņiem bija pavēstīts.
21 Pēc astoņām dienām, kad pienāca laiks bērnu apgraizīt,+ viņam deva vārdu Jēzus, kā eņģelis bija norādījis, pirms viņš bija ieņemts.+
22 Kad pēc Mozus bauslības bija pienācis laiks veikt attīrīšanos,+ Marija un Jāzeps atveda bērnu uz Jeruzālemi, lai nestu viņu Jehovas priekšā,
23 gluži kā rakstīts Jehovas bauslībā: ”Ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais ir veltīts* Jehovam.”+
24 Un viņi nesa upuri, kā teikts Jehovas bauslībā — ”pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.+
25 Jeruzālemē bija kāds taisns un dievbijīgs cilvēks, vārdā Simeons, kas gaidīja laiku, kad Izraēls saņems mierinājumu no Dieva,+ un svētais gars bija ar viņu.
26 Turklāt Dievs ar svētā gara palīdzību viņam bija atklājis, ka viņš nemirs, kamēr nebūs redzējis Jehovas Svaidīto*.
27 Gara vadīts, Simeons atnāca uz templi, un, kad vecāki ienesa mazo Jēzu, lai izpildītu to, kas noteikts bauslībā,+
28 viņš paņēma bērnu uz rokām un slavēja Dievu:
29 ”Visaugstais Kungs, tagad tu savam kalpam ļauj aiziet mierā,+ kā jau esi teicis,
30 jo nu manas acis ir redzējušas to, ar kura starpniecību tu sagādāsi glābšanu,+ —
31 to, ko tu esi sūtījis, lai visas tautas viņu redzētu.+
32 Viņš ir gaisma,+ kas kliedēs tumsas plīvuru pār tautām,+ un tavas tautas, Izraēla, gods.”
33 Dzirdēdami šos vārdus, bērna tēvs un māte brīnījās.
34 Simeons svētīja viņus un teica Jēzus mātei Marijai: ”Viņa dēļ daudzi Izraēlā kritīs+ un daudzi celsies,+ un viņš būs par zīmi, ko nicinās,+
35 lai atklātos daudzu dziļākās* domas. Bet tev pašai zobens dursies cauri dvēselei*.”+
36 Tur bija arī praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, kas bija jau krietni gados. Pēc apprecēšanās viņa bija dzīvojusi ar vīru septiņus gadus,
37 bet tad palikusi atraitnēs. Tagad Anna bija astoņdesmit četrus gadus veca, un viņa nekad nepameta templi, bet dienām un naktīm kalpoja Dievam, gavēdama un karsti lūgdamās.
38 Arī viņa pienāca klāt un sāka slavēt Dievu un stāstīt par bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu.+
39 Kad Jāzeps un Marija bija izdarījuši visu, kas prasīts Jehovas bauslībā,+ viņi atgriezās Galilejā, savā pilsētā Nācaretē.+
40 Bet bērns auga, pieņēmās spēkā un gudrībā, un Dievs bija pret viņu labvēlīgs.+
41 Viņa vecāki ik gadu gāja uz Jeruzālemi, uz Pashas svētkiem.+
42 Kad Jēzum bija divpadsmit gadu, viņi, kā parasti, devās uz svētkiem.+
43 Kad svētki bija beigušies un viņi devās mājup, Jēzus palika Jeruzālemē, bet vecāki to nepamanīja.
44 Domādami, ka viņš ir kopā ar ceļabiedriem, viņi nogāja veselu dienu un tikai tad sāka viņu meklēt pie radiniekiem un paziņām.
45 Zēnu neatraduši, viņi atgriezās Jeruzālemē un visur viņu izmeklējās.
46 Pēc trijām dienām vecāki beidzot atrada Jēzu templī, kur viņš sēdēja starp skolotājiem, tos klausījās un izvaicāja.
47 Visi, kas viņu dzirdēja, nevarēja vien nobrīnīties par viņa sapratni un atbildēm.+
48 Kad vecāki ieraudzīja Jēzu, viņi bija ļoti pārsteigti, un māte viņam teica: ”Bērns, kāpēc tu pret mums tā esi izturējies? Mēs ar tēvu tevi izmisīgi meklējām.”
49 Bet Jēzus atbildēja: ”Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai tad jūs nezinājāt, ka man jābūt sava Tēva namā?”+
50 Taču tie neizprata, ko viņš ar to domāja.
51 Jēzus kopā ar vecākiem atgriezās Nācaretē un bija tiem paklausīgs.+ Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.+
52 Jēzus auga, viņa gudrība vairojās, un viņš iemantoja aizvien lielāku Dieva un cilvēku labvēlību.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”imperators”.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Burt. ”svēts”.
^ ”Svaidīto”. Gr. christos (Kristus).
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Burt. ”siržu”.
