Lūkas 21:1—38

  • Trūcīgās atraitnes divas monētas (1—​4)

  • GAIDĀMO NOTIKUMU ZĪME (5—​36)

    • Kari, stipras zemestrīces, sērgas, bads (10, 11)

    • Jeruzāleme karaspēka ielenkumā (20)

    • Tautām atvēlētie laiki (24)

    • Cilvēka dēls nāks (27)

    • Līdzība par vīģes koku (29—​33)

    • Esiet nomodā (34—​36)

  • Jēzus māca templī (37, 38)

21  Jēzus skatījās, kā bagātie met dāvanas ziedojumu traukos.+  Tad viņš ievēroja kādu trūcīgu atraitni, kas iemeta divas sīkas monētas*,+  un teica: ”Patiesi, es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk nekā visi citi,+  jo tie visi ir devuši dāvanas no savas pārpilnības*, bet viņa, būdama trūkumā, ir iemetusi visus līdzekļus, kas viņai bija.”+  Vēlāk, kad daži runāja par templi, par to, kā tas ir izrotāts ar skaistiem akmeņiem un Dievam veltītām dāvanām,+  Jēzus sacīja: ”Pienāks laiks, kad no tā, ko jūs te redzat, pat akmens uz akmens nepaliks, viss tiks sagrauts.”+  Tad tie viņam jautāja: ”Skolotāj, kad tas īsti būs, un kāda zīme liecinās, ka tam drīz jānotiek?”+  Viņš teica: ”Uzmanieties, lai jūs nemaldina,+ jo daudzi nāks, izmantodami manu vārdu, un sacīs: ”Es tas esmu,” un: ”Noteiktais laiks ir tuvu.” Nesekojiet tiem!+  Un, kad jūs dzirdēsiet par kariem un nekārtībām, neizbīstieties! Tam visam jānotiek vispirms, bet uzreiz vēl nebūs gals.”+ 10  Viņš turpināja: ”Tauta uzbruks tautai,+ un valsts — valstij,+ 11  būs stipras zemestrīces, vietu vietām bads un sērgas,+ un būs šausmu skati un lielas zīmes no debesīm. 12  Bet pirms visiem šiem notikumiem cilvēki jūs gūstīs un vajās,+ nododami sinagogās un cietumos, un mana vārda dēļ jūs vedīs ķēniņu un pārvaldnieku priekšā.+ 13  Tas jums dos iespēju liecināt. 14  Tad nu apņemieties iepriekš nedomāt par to, kā jūs aizstāvēsieties,+ 15  jo es jums došu tādus vārdus un gudrību, ko visi jūsu pretinieki kopā nespēs ne atspēkot, ne apstrīdēt.+ 16  Bet jūs nodos pat vecāki, brāļi, radi un draugi, un dažus no jums nonāvēs.+ 17  Visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ,+ 18  tomēr no jūsu galvas nepazudīs it neviens mats.+ 19  Ar savu izturību jūs izglābsiet savu dzīvību.+ 20  Kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu,+ tad ziniet, ka tās iznīcība ir tuvu.+ 21  Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos,+ tie, kas ir pilsētā, lai to atstāj un tie, kas ir laukos, lai neiet iekšā pilsētā, 22  jo tajās dienās spriedīs taisnu tiesu*, lai piepildītos viss rakstītais. 23  Cik grūti tajā laikā būs grūtniecēm un mātēm ar zīdaiņiem!+ Jo šajā zemē būs lielas ciešanas un pār šo tautu nāks dusmas, 24  ļaudis kritīs no zobena un tiks aizvesti gūstā pie visām tautām,+ un tautas* mīdīs Jeruzālemi, kamēr tautām atvēlētie laiki būs beigušies.+ 25  Būs arī zīmes uz saules, mēness un zvaigznēm,+ bet tautas uz zemes būs izmisumā, nezinot, ko iesākt, jo jūra krāks un bangos. 26  Ļaudis pamirs aiz bailēm, gaidīdami, kas notiks pasaulē, jo debesu spēki tiks satricināti, 27  un tad viņi redzēs Cilvēka dēlu+ nākam mākonī ar spēku un lielu godu.+ 28  Bet, kad tas sāk notikt, izslejieties un paceliet galvu, jo jūsu glābšana tuvojas.” 29  Tad Jēzus tiem minēja šādu piemēru: ”Paraugieties uz vīģes koku un visiem citiem kokiem!+ 30  Kad jūs redzat tos plaukstam, jūs zināt, ka vasara jau ir tuvu. 31  Tāpat arī, kad jūs redzat to visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu. 32  Patiesi, es jums saku: šī paaudze nezudīs, līdz tas viss būs noticis.+ 33  Debesis un zeme zudīs, bet mani vārdi nekad nezudīs.+ 34  Bet esiet uzmanīgi, lai jūs neiegrimtu pārmērīgā ēšanā, dzeršanā+ un dzīves raizēs*+ un tā diena jūs nepārsteigtu pēkšņi 35  kā slazds,+ jo tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. 36  Tāpēc esiet nomodā,+ visu laiku karsti lūgdami,+ lai jums izdotos izglābties no visa, kam jānotiek, un jūs varētu stāties Cilvēka dēla priekšā.”+ 37  Tā nu pa dienu Jēzus mācīja templī, bet vakarā devās prom un nakšņoja Olīvkalnā. 38  Un visi ļaudis agri no rīta nāca uz templi viņā klausīties.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”divas leptas”. Sk. pielikumu B14.
Vai ”no tā, kas viņiem bija lieks”.
Vai ”tās būs atmaksas dienas”.
Vai ”cittautieši”.
Vai ”jūsu sirdīm nekļūtu par slogu pārēšanās, piedzeršanās un dzīves raizes”.