Lūkas 23:1—56
23 Tad tie visi piecēlās un aizveda Jēzu pie Pilāta.+
2 Tur tie sāka viņu apsūdzēt,+ teikdami: ”Mēs esam noskaidrojuši, ka šis cilvēks jauc prātus mūsu tautai, aizliedz maksāt nodokļus imperatoram+ un apgalvo, ka viņš esot Kristus, ķēniņš.”+
3 Pilāts viņam jautāja: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Jēzus atbildēja: ”Tu pats to saki.”+
4 Pēc tam Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: ”Es neredzu, ka šis cilvēks būtu kaut ko noziedzies.”+
5 Bet tie uzstāja: ”Viņš musina tautu, mācīdams ļaudis visā Jūdejā. Viņš to sāka Galilejā un nu ir atnācis arī šurp.”
6 To dzirdēdams, Pilāts pajautāja, vai šis cilvēks ir no Galilejas.
7 Noskaidrojis, ka Jēzus ir no Hēroda* pārvaldītā apgabala,+ Pilāts viņu aizsūtīja pie Hēroda, kas tajās dienās arī bija Jeruzālemē.
8 Ieraudzījis Jēzu, Hērods ļoti nopriecājās, jo jau sen bija gribējis viņu redzēt. Hērods bija dzirdējis par viņu+ un cerēja, ka viņš tam parādīs kādu brīnumu,
9 tāpēc tas ilgi viņu izprašņāja, bet Jēzus neko neatbildēja.+
10 Turpretī virspriesteri un rakstu mācītāji cēlās kājās un aizgūtnēm viņu apsūdzēja.
11 Tad Hērods ar saviem sargkareivjiem pazemoja+ un izsmēja Jēzu,+ apvelkot viņam greznu tērpu, un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
12 Tajā dienā Hērods un Pilāts kļuva par draugiem, kaut arī pirms tam viņi bija naidā.
13 Tad Pilāts sasauca virspriesterus, varasvīrus un tautu
14 un teica: ”Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, apgalvodami, ka viņš kūda tautu uz dumpi. Lūk, es jūsu klātbūtnē viņu esmu nopratinājis, bet neesmu atradis nekādu pamatu apsūdzībām, ko jūs pret viņu izvirzāt.+
15 Arī Hērods neko tādu nav atradis, jo ir atsūtījis viņu atpakaļ pie mums. Kā redzams, viņš nav izdarījis neko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi.
16 Tāpēc es viņu pārmācīšu+ un atbrīvošu.”
17 ——*
18 Bet viss pūlis kliedza: ”Nost ar viņu! Atbrīvo mums Barabu!”+
19 (Tas bija iemests cietumā par pilsētā saceltu dumpi un par slepkavību.)
20 Pilāts vērsās pie tiem vēlreiz, gribēdams atbrīvot Jēzu,+
21 bet tie sāka aurot: ”Pie staba! Pie staba viņu!”+
22 Vēl trešo reizi viņš tos uzrunāja: ”Ko gan sliktu šis cilvēks ir izdarījis? Es neesmu atklājis neko tādu, par ko viņš būtu pelnījis nāvi, tāpēc es viņu pārmācīšu un atbrīvošu.”
23 Taču tie skaļā balsī neatlaidīgi pieprasīja, lai viņš tiktu piesists pie staba. Ar savu kliegšanu tie beidzot panāca savu,+
24 un Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību.
25 Viņš pavēlēja atbrīvot to, kas dumpja un slepkavības dēļ atradās cietumā un ko tie prasīja atlaist, bet ar Jēzu rīkoties tā, kā tie gribēja.
26 Vezdami Jēzu prom, kareivji apturēja Sīmani, kādu kirēnieti, kas nāca no lauka, un uzlika viņam plecos moku stabu, lai viņš to nestu aiz Jēzus.+
27 Bet Jēzum sekoja liels pulks ļaužu, kuru vidū bija arī sievietes, kas vaimanādamas dauzīja sev pa krūtīm un viņu apraudāja.
28 Jēzus pagriezās pret tām un sacīja: ”Neraudiet par mani, Jeruzālemes meitas! Raudiet par sevi un saviem bērniem,+
29 jo nāk laiks, kad teiks: ”Laimīgas neauglīgās — tās, kas nav dzemdējušas bērnus un nav tos zīdījušas!”+
30 Tad kalniem sacīs: ”Gāzieties mums virsū!” un pakalniem: ”Apklājiet mūs!”+
31 Ja tā rīkojas, kad koks vēl zaļo, kas notiks, kad tas būs nokaltis?”
32 Kopā ar Jēzu veda divus noziedzniekus, lai arī tiem izpildītu nāvessodu.+
33 Tie nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu,+ un tur Jēzu piesita pie staba līdzās abiem noziedzniekiem — viens no tiem bija pa labi, bet otrs pa kreisi no viņa.+
34 Jēzus teica: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara.” Bet kareivji meta lozes, lai sadalītu viņa drēbes.+
35 Ļaudis stāvēja un skatījās, bet varasvīri zobodamies sacīja: ”Citus viņš ir glābis — lai nu izglābj pats sevi, ja jau viņš ir Kristus, Dieva izredzētais!”+
36 Pat kareivji viņu izsmēja. Tie nāca viņam klāt un piedāvāja skābu vīnu,+
37 sakot: ”Ja tu esi jūdu ķēniņš, izglāb sevi!”
38 Virs viņa galvas bija uzraksts: ”Šis ir jūdu ķēniņš.”+
39 Tad viens no noziedzniekiem, kas karājās pie staba, sāka viņu nievāt:+ ”Vai tad tu neesi Kristus? Izglāb sevi un mūs!”
40 Bet otrs tam pārmeta: ”Vai tu nemaz nebīsties Dievu? Tu taču esi saņēmis tādu pašu sodu!
41 Mēs tiekam sodīti taisnīgi, jo saņemam to, ko esam pelnījuši, bet viņš neko sliktu nav izdarījis.”
42 Un viņš piebilda: ”Jēzu, atceries mani, kad būsi kļuvis par ķēniņu*!”+
43 Jēzus viņam teica: ”Patiesi, šodien es tev saku:* tu būsi ar mani paradīzē.”+
44 Bija jau ap sesto stundu*. Tad visa zeme ietinās tumsā, un tumšs bija līdz pat devītajai stundai*,+
45 jo pazuda saules gaisma, un svētnīcas priekškars+ pārplīsa vidū pušu.+
46 Bet Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Tēvs, tavās rokās es nododu savu garu.”+ To pateicis, viņš nomira.+
47 Redzot, kas bija noticis, virsnieks cildināja Dievu un teica: ”Šis patiesi ir bijis taisns cilvēks.”+
48 Kad ļaudis, kas bija sanākuši vērot nāvessoda izpildi, redzēja, kas bija noticis, tie izklīda, sizdami sev pa krūtīm.
49 Bet visi, kas Jēzu bija pazinuši, arī sievietes, kas viņam bija sekojušas no Galilejas, stāvēja kādu gabalu nostāk un visu redzēja.+
50 Starp padomes* locekļiem bija kāds labs un taisns vīrs, vārdā Jāzeps,+
51 kas nebija atbalstījis viņu plānu un rīcību. Viņš bija no Jūdejas pilsētas Arimatijas un gaidīja Dieva valstību.
52 Jāzeps aizgāja pie Pilāta un lūdza atļauju apglabāt Jēzu.
53 Viņš noņēma mirušo,+ ietina smalkā linu audeklā un guldīja klintī izcirstā kapavietā,+ kur vēl neviens nebija guldīts.
54 Tā bija sagatavošanās diena,+ un tuvojās sabats.+
55 Bet sievietes, kas kopā ar Jēzu bija atnākušas no Galilejas, arī aizgāja uz turieni, apskatīja kapu un redzēja, kā viņš tajā bija guldīts.+
56 Pēc tam viņas devās atpakaļ, lai sagatavotu smaržīgas eļļas un citas smaržvielas. Bet sabatā viņas atpūtās,+ kā noteikts bauslībā.
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., Hēroda Antipas, Hēroda Lielā dēla.
^ Sk. pielikumu A3.
^ Burt. ”kad nāksi savā valstībā”.
^ Šādu tulkojumu atbalsta citi Bībeles panti, piem., Jņ 20:17; Apd 1:1—3, 9; 10:40; 1Kr 15:20; Kol 1:18. Lai gan šī frāze bieži tiek tulkota ”Patiesi es tev saku: šodien...”, jāņem vērā, ka gr. tekstā pieturzīmes netika lietotas.
^ Ap divpadsmitiem dienā.
^ Ap trijiem pēcpusdienā.
^ T.i., ”sinedrija”.
