Lūkas 24:1—53
24 Nedēļas pirmajā dienā agri no rīta sievietes, paņēmušas līdzi sagatavotās smaržvielas, devās uz kapu,+
2 bet ieraudzīja, ka akmens no kapa ir novelts.+
3 Viņas iegāja iekšā, taču Kunga Jēzus tur nebija.+
4 Kamēr sievietes apjukušas stāvēja, tām līdzās pēkšņi nostājās divi vīri spožās drēbēs.
5 Sievietes izbijās un nolaida skatienu, bet vīri tās uzrunāja: ”Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?+
6 Viņa šeit nav, jo viņš ir celts augšā. Atcerieties, ko viņš jums teica, vēl būdams Galilejā:
7 Cilvēka dēls tiks nodots grēcinieku rokās, piesists pie staba, bet trešajā dienā celsies augšā.”+
8 Tad tās atcerējās Jēzus teikto+
9 un, atgriezušās no kapa, pastāstīja to visu vienpadsmit apustuļiem un arī pārējiem.+
10 Šīs sievietes, kas apustuļiem to stāstīja, bija Marija Magdalēna, Joanna un Marija, Jēkaba māte, kā arī citas sievietes, kas bija kopā ar tām,
11 bet viņu sacītais tiem izklausījās pēc blēņām, un tie viņām neticēja.
12 Bet Pēteris piecēlās un aizskrēja uz kapu, taču, pieliecies un ielūkojies iekšā, ieraudzīja tikai linautus. Tad viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas ir atgadījies.
13 Tajā pašā dienā divi mācekļi gāja uz ciemu, ko sauc par Emmausu un kas atrodas kādus vienpadsmit kilometrus* no Jeruzālemes,
14 un pa ceļam pārrunāja visu notikušo.
15 Tiem runājot un spriežot, pienāca pats Jēzus un sāka iet kopā ar tiem.
16 Kaut arī tie viņu redzēja, tie viņu nepazina.+
17 Viņš tiem pavaicāja: ”Ko jūs tik dedzīgi apspriežat?” Mācekļi noskumuši apstājās,
18 un viens no tiem, vārdā Kleops, viņam atbildēja: ”Vai tu Jeruzālemē esi svešinieks, kas ne ar vienu nesatiekas, ja jau tu neko nezini* par to, kas tur šajās dienās risinājies?”
19 Viņš jautāja: ”Par ko tad?” Tie sacīja: ”Par to, kas notika ar nācarieti Jēzu,+ kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu cilvēku priekšā.+
20 Mūsu virspriesteri un varasvīri panāca, ka viņu notiesā uz nāvi+ un piesit pie staba.
21 Bet mēs cerējām, ka viņš būs tas, kas atbrīvos Izraēlu.+ Nu jau ir trešā diena, kopš tas ir noticis.
22 Bez tam arī dažas sievietes no mūsu vidus mums pastāstīja kaut ko pārsteidzošu. Tās agri no rīta bija aizgājušas uz kapu+
23 un ieraudzījušas, ka viņa tur nav. Sievietes atgriezās un stāstīja, ka tām ir parādījušies eņģeļi, kas teikuši, ka viņš ir dzīvs.
24 Tad daži no mūsējiem aizgāja uz kapu+ un pārliecinājās, ka viss ir tieši tā, kā sievietes bija stāstījušas, bet Jēzu tie neredzēja.”
25 Tad viņš tiem sacīja: ”Ak, neprātīgie! Kāpēc jums ir tik grūti* ticēt visam, ko ir teikuši pravieši?!
26 Vai Kristum nevajadzēja to izciest+ un tapt pagodinātam?”+
27 Un, sākot ar Mozus bauslību un visiem praviešu rakstiem,+ viņš tiem izskaidroja visu, kas par viņu teikts Rakstos.
28 Kad viņi jau bija netālu no ciema, uz kuru mācekļi gāja, Jēzus izturējās tā, it kā gribētu iet tālāk.
29 Bet tie sāka viņu pierunāt: ”Paliec ar mums, jo ir jau pievakare un diena tūlīt būs galā.” Tad viņš iegāja namā un palika kopā ar tiem.
30 Kad viņi apsēdās vakariņot, Jēzus paņēma maizi, lūgšanā pateicās par to, pārlauza un deva mācekļiem.+
31 Tad tiem atvērās acis un tie viņu pazina, bet viņš pazuda to skatienam.+
32 Mācekļi viens otram sacīja: ”Vai mūsu sirdis nedega, kad viņš ceļā ar mums runāja un sīki izskaidroja Rakstus?”
33 Tūlīt pat viņi cēlās un atgriezās Jeruzālemē. Tur viņi sameklēja vienpadsmit apustuļus un citus mācekļus, kas bija sapulcējušies kopā ar tiem,
34 un tie viņiem pavēstīja: ”Kungs patiešām ir cēlies augšā un parādījies Sīmanim!”+
35 Tad abi mācekļi pastāstīja, kas bija noticis ceļā un kā tie bija pazinuši Jēzu pēc tā, kā viņš lauza maizi.+
36 Kamēr visi par to runāja, Jēzus nostājās to vidū un sacīja: ”Miers jums!”+
37 Bet tos sagrāba bailes un šausmas, jo tiem likās, ka redz garu.
38 Viņš tiem teica: ”Kāpēc jūs esat satraukti, un kāpēc jūsu sirdī ir iezagušās šaubas?
39 Paskatieties uz manām rokām un kājām — tas esmu es. Pieskarieties man un skatieties, jo garam taču nav miesas un kaulu, bet man, kā redzat, ir.”
40 To pateicis, viņš tiem parādīja savas rokas un kājas.
41 Bet, kad tie aiz prieka un pārsteiguma vēl aizvien neticēja, Jēzus pavaicāja: ”Vai jums te ir kaut kas ēdams?”
42 Tie viņam iedeva gabalu ceptas zivs,
43 un viņš to paņēma un ēda mācekļu acu priekšā.
44 Pēc tam Jēzus sacīja: ”Es jums jau teicu, kamēr vēl biju kopā ar jums,+ ka jāpiepildās visam, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešu rakstos un psalmos.”+
45 Tad viņš tiem palīdzēja pilnībā saprast Rakstus+
46 un teica: ”Ir rakstīts, ka Kristum būs jācieš, ka trešajā dienā viņš piecelsies no mirušajiem+
47 un ka, sākot no Jeruzālemes,+ viņa vārdā visām tautām+ tiks sludināta grēku nožēla, kas ļauj saņemt grēku piedošanu.+
48 Jūs par to visu liecināsiet.+
49 Lūk, es jums sūtu to, ko mans Tēvs ir apsolījis. Palieciet pilsētā, līdz saņemsiet spēku no augšas.”+
50 Tad Jēzus aizveda mācekļus līdz pat Betānijai un, pacēlis rokas, svētīja.
51 Kamēr viņš tos svētīja, viņš sāka no tiem attālināties un tika pacelts debesīs.+
52 Mācekļi viņu godināja, mezdamies zemē, bet pēc tam ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē,+
53 un viņi pastāvīgi bija templī un slavēja Dievu.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”sešdesmit stadiju”. Sk. pielikumu B14.
^ Vai, iesp., ”Vai tu Jeruzālemē esi vienīgais viesis, kas neko nezina”.
^ Vai ”jūsu sirds ir kūtra”.
