Lūkas 4:1—44
4 Jēzus, svētā gara pilns, aizgāja no Jordānas, un gars viņu veda pa tuksnesi+
2 četrdesmit dienas. Tur viņu kārdināja Velns.+ Visu šo laiku Jēzus neko neēda, tāpēc, kad šīs dienas bija pagājušas, viņš jutās izsalcis.
3 Tad Velns viņam teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, liec šim akmenim kļūt par maizi!”
4 Bet Jēzus atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien.”*”+
5 Uzvedis viņu kalnā un vienā acumirklī parādījis viņam visas pasaules valstis,+
6 Velns viņam teica: ”Es tev došu visu šo valstu varu un spožumu, jo šī vara man ir nodota,+ un es to dodu, kam vien gribu.
7 Ja tu nometīsies zemē manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.”
8 Jēzus atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu*, savu Dievu, un kalpo vienīgi viņam.””+
9 Pēc tam Velns aizveda Jēzu uz Jeruzālemi un, nostādījis viņu uz tempļa mūra*, teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, meties lejā no šejienes,+
10 jo ir rakstīts: ”Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt,
11 un tie tevi nesīs uz rokām, lai tava kāja neatsistos pret akmeni.””+
12 Bet Jēzus atbildēja: ”Ir teikts: ”Nepārbaudi Jehovu, savu Dievu!””+
13 Tad Velns, beidzis Jēzu kārdināt, atstāja viņu līdz citam izdevīgam brīdim.+
14 Jēzus gara spēkā atgriezās Galilejā,+ un ļaudis visā apkārtnē runāja labu par viņu.
15 Viņš mācīja sinagogās, un visi viņu slavēja.
16 Ieradies Nācaretē,+ kur bija uzaudzis, Jēzus pēc sava paraduma sabatā iegāja sinagogā.+ Kad viņš piecēlās, lai lasītu,
17 viņam iedeva pravieša Jesajas rakstu rulli. Jēzus to atritināja un sameklēja vietu, kur bija rakstīts:
18 ”Pār mani ir Jehovas gars, jo viņš man ir uzdevis* paziņot labu vēsti trūcīgajiem. Viņš mani ir sūtījis pasludināt, ka gūstekņi atgūs brīvību un aklie — acu gaismu, atbrīvot satriektos+
19 un pasludināt Jehovas labvēlības gadu.”+
20 Pēc tam viņš satina rakstu rulli, atdeva to kalpotājam un apsēdās. Visu acis sinagogā bija pievērstas viņam,
21 un viņš sacīja: ”Šodien šie Rakstu vārdi, ko jūs nupat dzirdējāt, ir piepildījušies.”+
22 Visi cildināja viņu un brīnījās par patīkamajiem vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām,+ teikdami: ”Vai tad šis nav Jāzepa dēls?”+
23 Bet Jēzus tiem sacīja: ”Jūs noteikti attiecināsiet uz mani teicienu: ”Ārst, izdziedini pats sevi!” un sacīsiet: ”Mēs esam dzirdējuši, kas ir noticis Kapernaumā.+ Dari arī šeit, savā dzimtajā pusē, to pašu!””
24 Viņš turpināja: ”Patiesi, es jums saku, ka nevienu pravieti neatzīst viņa dzimtajā pusē.+
25 Ticiet man, Elijas laikā, kad debesis bija aizslēgtas trīsarpus gadus un visā zemē izcēlās liels bads,+ Izraēlā bija daudz atraitņu.
26 Tomēr Eliju nesūtīja ne pie vienas no tām — viņu sūtīja tikai pie atraitnes Sareptā, Sidonas zemē.+
27 Un pravieša Elīsas laikā Izraēlā bija daudz spitālīgo, taču neviens no tiem netika izdziedināts, vienīgi sīrietis Naāmans.”+
28 To dzirdot, visi, kas bija sinagogā, noskaitās.+
29 Pielēkuši kājās, tie steigšus izveda Jēzu ārā no pilsētas. Tā kā Nācarete bija uzcelta kalnā, tie viņu aizveda līdz kraujas malai, lai nogrūstu lejā.
30 Bet viņš izgāja cauri pūlim un devās projām.+
31 Tad Jēzus aizgāja uz Galilejas pilsētu Kapernaumu. Tur viņš mācīja sabatā,+
32 un cilvēki bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja,+ jo viņš runāja kā tāds, kam ir vara.
33 Sinagogā bija kāds cilvēks, kurā bija dēmons, ļauns gars, un viņš skaļā balsī sāka kliegt:+
34 ”Ko tu no mums gribi, nācarieti+ Jēzu? Vai tu esi atnācis mūs iznīcināt? Es zinu, kas tu esi — Dieva Svētais!”+
35 Bet Jēzus to apsauca: ”Apklusti un izej no viņa!” Pēc tam dēmons ļaužu priekšā nogāza cilvēku zemē un izgāja no viņa, nenodarījis viņam nekā ļauna.
36 Visus, kas to redzēja, pārņēma izbrīns, un tie sacīja cits citam: ”Kas par vārdiem! Viņam ir tāda vara un spēks, ka viņš pavēl ļauniem gariem un tie iziet!”
37 Tā runas par Jēzu izplatījās visā apkārtnē.
38 Kad viņš bija aizgājis no sinagogas, viņš devās uz Sīmaņa māju. Sīmaņa sievasmāti mocīja smags drudzis, un Jēzu lūdza tai palīdzēt.+
39 Noliecies pār sievieti, Jēzus lika drudzim atkāpties, un tas pārgāja. Viņa tūlīt pat piecēlās un sāka tos apkalpot.
40 Bet, kad rietēja saule, visi, kam mājinieki slimoja ar dažādām kaitēm, tos atveda pie Jēzus. Viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja.+
41 No daudziem izgāja dēmoni, kliegdami: ”Tu esi Dieva Dēls!”+ Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt,+ jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.+
42 Dienai austot, Jēzus devās uz kādu nomaļu vietu.+ Bet ļaudis sāka viņu meklēt un, kad bija atraduši, pūlējās viņu pierunāt, lai viņš neietu projām.
43 Taču Jēzus atbildēja: ”Arī citās pilsētās man jāsludina labā vēsts par Dieva valstību, jo tāpēc es esmu sūtīts.”+
44 Pēc tam viņš sludināja Jūdejas sinagogās.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien”.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”uz tempļa parapeta; tempļa augstākajā vietā”.
^ Burt. ”mani ir svaidījis”.
