Lūkas 5:1—39
5 Reiz Jēzus, stāvēdams Ģenecaretes ezera* krastā,+ mācīja Dieva vārdus, bet ļaudis, kas viņā klausījās, spiedās viņam virsū.
2 Ezera malā viņš ieraudzīja divas laivas. Zvejnieki bija izkāpuši no tām un skaloja tīklus.+
3 Iekāpis vienā no laivām, kas piederēja Sīmanim, Jēzus tam palūdza nedaudz atirties no krasta. Tad viņš apsēdās un sāka mācīt ļaudis no laivas.
4 Kad Jēzus bija beidzis, viņš Sīmanim teica: ”Pabrauc, kur ir dziļāks, un iemetiet tīklus tur!”
5 Bet Sīmanis atbildēja: ”Skolotāj, mēs esam nopūlējušies visu nakti un neko neesam dabūjuši,+ bet, ja tu tā saki, es iemetīšu tīklus.”
6 To izdarījuši, viņi noķēra ļoti daudz zivju, tā ka tīkli jau plīsa.+
7 Tad viņi māja saviem biedriem otrā laivā, lai tie nāktu talkā. Tie pieīrās, un viņi piepildīja ar zivīm abas laivas, līdz tās teju vai grima.
8 To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzum pie kājām un iesaucās: ”Atstāj mani, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!”
9 Sīmanis tā teica, jo lielais loms bija ārkārtīgi pārsteidzis gan viņu, gan visus, kas bija kopā ar viņu,
10 un tāpat arī Cebedeja dēlus Jēkabu un Jāni,+ Sīmaņa biedrus. Bet Jēzus sacīja Sīmanim: ”Nebaidies! Turpmāk tu zvejosi cilvēkus.”+
11 Tad viņi izvilka laivas krastā, atstāja visu un sekoja viņam.+
12 Citu reizi, kad Jēzus bija kādā pilsētā, viņu ieraudzīja kāds viscaur spitālīgs cilvēks. Tas nometās ar seju pie zemes un lūdzās: ”Kungs, ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”+
13 Izstiepis roku, Jēzus tam pieskārās un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.” Un tūlīt pat spitālība to atstāja.+
14 Jēzus tam pieteica nevienam neko nestāstīt un sacīja: ”Ej, parādies priesterim un par savu attīrīšanos ziedo upuri, kā Mozus ir licis,+ lai priesteri redzētu, ka tu esi izdziedināts.”+
15 Tomēr runas par Jēzu izplatījās vēl jo vairāk, un ļaudis pulkiem nāca, lai klausītos viņu un taptu dziedināti no savām slimībām.+
16 Bet viņš mēdza uzturēties nomaļās vietās un lūgt Dievu.
17 Kādu dienu viņš mācīja ļaudis, un turpat sēdēja arī farizeji un bauslības skolotāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem un no Jeruzālemes. Jehova* Jēzum bija devis savu spēku, lai viņš varētu dziedināt.+
18 Tad vīri atnesa paralizētu cilvēku, kas gulēja nestuvēs, un centās to ienest pie Jēzus, lai noliktu viņa priekšā.+
19 Bet drūzmas dēļ viņiem tas neizdevās, tāpēc viņi uzkāpa uz jumta un caur to nolaida slimo ar visām nestuvēm ļaužu vidū tieši pie Jēzus.
20 Redzēdams viņu ticību, Jēzus teica paralizētajam: ”Tavi grēki ir piedoti.”+
21 Tajā brīdī rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest: ”Kas viņš tāds ir, ka uzdrošinās zaimot Dievu? Kurš gan cits var piedot grēkus kā vienīgi Dievs?”+
22 Jēzus, zinādams, par ko viņi spriež, atbildēja: ”Kāpēc jūs tā spriežat?
23 Kas ir vieglāk — sacīt: ”Tavi grēki ir piedoti,” vai sacīt: ”Celies un staigā”?
24 Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka dēlam uz zemes ir vara piedot grēkus...” Un viņš teica paralizētajam: ”Es tev saku: celies, ņem savas nestuves un ej mājās!”+
25 Tūlīt pat tas, visiem redzot, piecēlās, paņēma nestuves, uz kurām bija gulējis, un aizgāja mājās, slavēdams Dievu.
26 Tad it visus pārņēma sajūsma, viņi slavēja Dievu un dziļā bijībā atzina: ”Šodien mēs esam redzējuši kaut ko neticamu!”
27 Aizgājis no turienes, Jēzus ievēroja kādu nodokļu ievācēju, vārdā Levijs, sēžam nodokļu ievākšanas vietā un tam sacīja: ”Seko man!”+
28 Tas piecēlās, atstāja visu un sekoja viņam.
29 Levijs savā namā sarīkoja Jēzum lielas viesības, un starp viesiem, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda, bija daudz nodokļu ievācēju.+
30 To redzot, farizeji un rakstu mācītāji* sāka kurnēt un teica Jēzus mācekļiem: ”Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?”+
31 Jēzus tiem atbildēja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.+
32 Es esmu nācis aicināt uz grēku nožēlu nevis taisnos, bet grēciniekus.”+
33 Tie viņam iebilda: ”Jāņa mācekļi bieži gavē un karsti lūdz Dievu, tāpat arī farizeju mācekļi, bet tavējie ēd un dzer.”+
34 Jēzus atbildēja: ”Vai tad līgavaiņa draugus var piespiest gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem?
35 Bet pienāks laiks, kad viņiem atņems līgavaini,+ tad gan viņi gavēs.”+
36 Pēc tam Jēzus tiem izstāstīja līdzību: ”Neviens neizgriež ielāpu no jauna apģērba, lai to uzšūtu vecam. Ja kāds tā darīs, jaunais ielāps noplīsīs, jo ielāps no jaunā apģērba vecajam neder.+
37 Tāpat neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi jaunais vīns pārplēsīs maisus un izlīs un arī maisi būs pagalam.
38 Bet jauns vīns jālej jaunos ādas maisos.
39 Neviens, kas nobaudījis vecu vīnu, negribēs jaunu — viņš teiks: ”Vecais ir labs.””
Zemsvītras piezīmes
^ Evaņģēlijos saukts arī par Galilejas jūru un Tiberijas jūru.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Burt. ”viņu rakstu mācītāji”.
