Lūkas 6:1—49
-
Jēzus — ”sabata Kungs” (1—5)
-
Tiek izdziedināts cilvēks ar paralizētu roku (6—11)
-
12 apustuļi (12—16)
-
Jēzus māca un dziedina (17—19)
-
Kas ir laimīgi, un kam ir bēdas (20—26)
-
Mīlestība pret ienaidniekiem (27—36)
-
Netiesājiet (37—42)
-
Koku pazīst pēc augļiem (43—45)
-
Labi uzcelts nams; nams bez pamatiem (46—49)
6 Reiz Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem, un viņa mācekļi plūca vārpas+ un, saberzuši tās plaukstās, ēda graudus.+
2 Tad daži farizeji jautāja: ”Kāpēc jūs darāt to, kas sabatā nav atļauts?”+
3 Jēzus atbildēja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?+
4 Kā viņš iegāja Dieva namā, kur viņam iedeva Dieva priekšā noliktās maizes*, un viņš tās ēda un deva saviem vīriem, kaut gan tās nav atļauts ēst nevienam citam kā vienīgi priesteriem?”+
5 Pēc tam Jēzus tiem sacīja: ”Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”+
6 Kādā citā sabatā+ viņš iegāja sinagogā un sāka mācīt. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta labā roka.+
7 Rakstu mācītāji un farizeji uzmanīgi vēroja, vai Jēzus sabatā dziedinās, lai atrastu iemeslu viņu apsūdzēt.
8 Bet viņš, zinādams to domas,+ teica tam cilvēkam: ”Piecelies un nostājies vidū!” Tas piecēlās un nostājās.
9 Tad Jēzus tiem jautāja: ”Vai sabatā ir atļauts darīt labu vai darīt ļaunu, glābt dzīvību* vai to atņemt?”+
10 Viņš pārlaida visiem skatienu un teica tam cilvēkam: ”Izstiep roku!” Tas paklausīja, un roka kļuva vesela.
11 Bet tie kļuva vai traki aiz dusmām un sāka savā starpā pārrunāt, ko darīt ar Jēzu.
12 Kādu dienu viņš aizgāja uz kalnu lūgt Dievu+ un pavadīja lūgšanā visu nakti.+
13 Bet, kad uzausa rīts, Jēzus pieaicināja pie sevis mācekļus un izraudzījās no tiem divpadsmit, ko viņš nosauca par apustuļiem*:+
14 Sīmani, ko viņš nosauca par Pēteri, un tā brāli Andreju, Jēkabu un Jāni, Filipu+ un Bartolomeju,
15 Mateju un Tomu,+ Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, ko sauc par Dedzīgo,
16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas kļuva par nodevēju.
17 Kopā ar tiem nokāpis no kalna, Jēzus apstājās kādā līdzenā vietā. Tur bija daudz viņa mācekļu, kā arī daudz ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzālemes un no piejūras — no Tiras un Sidonas apkaimes. Tie bija atnākuši, lai klausītos viņā un tiktu dziedināti no savām slimībām.
18 Izdziedināti tika pat tie, ko mocīja ļauni gari.
19 Visi centās Jēzum pieskarties, jo spēks, kas no viņa nāca,+ tos visus dziedināja.
20 Palūkojies uz saviem mācekļiem, viņš sāka runāt:
”Laimīgi esat jūs, trūcīgie, jo jums pieder Dieva valstība.+
21 Laimīgi esat jūs, kas tagad esat izsalkuši, jo jūs tiksiet paēdināti.+
Laimīgi esat jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.+
22 Laimīgi jūs esat, ja ļaudis jūs ienīst,+ izstumj no sava vidus,+ jūs apvaino un liek negodā jūsu vārdu Cilvēka dēla dēļ.
23 Priecājieties tajā dienā un līksmojiet, jo liela ir jūsu balva* debesīs! To pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem.+
24 Bet bēdas jums, bagātie,+ jo jūs jau pilnībā esat saņēmuši iepriecinājumu*!+
25 Bēdas jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs būsiet izsalkuši!
Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs sērosiet un raudāsiet!+
26 Bēdas jums, ja visi jūs slavē,+ jo tieši tāpat viņu tēvi ir slavējuši viltus praviešus.
27 Bet jums, kas klausāties, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst,+
28 svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino.+
29 Pret to, kurš tev sit pa vienu vaigu, pavērs arī otru, un tam, kurš tev atņem virsdrēbes, neliedz arī kreklu.+
30 Dod ikvienam, kas tev kaut ko lūdz,+ un no tā, kas paņem tavas mantas, neprasi tās atpakaļ.
31 Kā jūs gribat, lai cilvēki dara jums, tāpat dariet arī viņiem.+
32 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.+
33 Un, ja jūs darāt labu tiem, kas jums dara labu, kāds gan ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki dara tāpat.
34 Ja jūs aizdodat* tiem, no kā cerat atdabūt, kāds ir jūsu nopelns?+ Arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai tikpat daudz saņemtu atpakaļ.
35 Jūs turpretī mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, necerot neko dabūt atpakaļ,+ tad jūsu balva būs liela un jūs būsiet Visaugstākā dēli, jo viņš ir labs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.+
36 Esiet žēlsirdīgi, tāpat kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs.+
37 Netiesājiet*, tad arī jūs netiesās,+ un nenosodiet, tad arī jūs nenosodīs. Piedodiet — un jums piedos.+
38 Dodiet, tad jums dos+ — pilnu, cieši pieblīvētu, sakratītu un pāri plūstošu mēru iebērs jūsu drēbju ielokā, jo, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu pašu mērīs jums.”
39 Pēc tam viņš tiem stāstīja līdzības: ”Vai gan akls var vest aklu? Vai tie abi neiekritīs bedrē?+
40 Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, bet katrs, kas ir pienācīgi apmācīts, būs kā viņa skolotājs.
41 Kāpēc tu skaties uz skabargu sava brāļa acī, bet nepamani baļķi pats savējā?+
42 Kā tu vari teikt brālim: ”Brāli, ļauj man izņemt skabargu no tavas acs!”, ja pats nemani baļķi savā acī? Liekuli! Vispirms izņem baļķi no savas acs, tad tu skaidri redzēsi, kā izņemt skabargu no brāļa acs.
43 Neviens labs koks nenes sliktus* augļus, un neviens slikts* koks nenes labus augļus.+
44 Ikvienu koku pazīst pēc tā augļiem.+ Vīģes taču nelasa no ērkšķiem, tāpat kā vīnogas neievāc no ērkšķu krūmiem.
45 Labs cilvēks sirdī glabā labu, tāpēc no viņa nāk labais, bet ļauns cilvēks sevī glabā ļaunu, tāpēc no viņa nāk ļaunais, jo, ar ko sirds pilna, to viņa mute runā.+
46 Kāpēc jūs mani saucat: ”Kungs! Kungs!”, bet nedarāt, ko es saku?+
47 Es jums paskaidrošu, kam līdzinās tas, kurš nāk pie manis, dzird manus vārdus un tiem paklausa.+
48 Tāds ir līdzīgs cilvēkam, kas, celdams māju, izraka dziļu bedri un lika pamatus uz klints. Kad izcēlās plūdi, straume triecās pret māju, bet nespēja to satricināt, jo māja bija labi uzcelta.+
49 Turpretī tas, kurš dzird manus vārdus, bet neko nedara,+ ir līdzīgs cilvēkam, kas uzcēla māju uz zemes, neielikdams pamatus. Kad straume triecās pret šo māju, tā uzreiz sagruva un tika pavisam izpostīta.”
