Pulcētājs 10:1—20
10 Kā beigtas mušas sasmacē un sabojā smaržīgu eļļu, tā nedaudz muļķības sabojā gudra un cienījama cilvēka labo slavu.+
2 Gudru cilvēku saprāts mudina iet pareizu ceļu, bet muļķim prāts nesas uz aplamībām.*+
3 Lai pa kādu ceļu muļķis ietu, viņam trūkst veselā saprāta*,+ un viņš visiem atklāj savu muļķību.+
4 Ja pret tevi iedegas valdnieka dusmas, neatstāj savu vietu,+ jo rāms gars mīkstina pat nopietnu vainu.+
5 Es esmu redzējis zem saules kādu ļaunumu, kļūdu, ko pieļauj tie, kam ir vara:+
6 muļķus ceļ augstos amatos, bet spējīgie* paliek zemā stāvoklī.
7 Es esmu redzējis kalpus zirga mugurā, bet augstmaņus ejam kājām kā kalpus.+
8 Kas bedri rok, pats var tajā iekrist,+ un, kas mūri ārda, tam var iekost čūska.
9 Kas akmeņus lauž, var savainoties, un, kas bluķus skalda, var ciest*.
10 Ja cirvis kļuvis truls un to neuzasina, būs jātērē vairāk spēka. Bet gudrība palīdz gūt panākumus.
11 Ja čūska iekož, pirms ir apvārdota, tad vārdotājam nav nekāda labuma no viņa prasmes.
12 Vārdi, kas nāk no gudrā mutes, ir patīkami,*+ bet nelgas runas iznīcina viņu pašu.+
13 Pirmie vārdi no viņa mutes ir muļķība,+ un pēdējie — postošs neprāts.
14 Tomēr muļķis tik runā un runā.+
Cilvēks nezina, kas notiks. Kurš viņam var pateikt, kas būs pēc viņa?+
15 Muļķi nogurdina viņa pūles; viņš pat neprot atrast ceļu uz pilsētu.
16 Bēdas tai zemei, kur ķēniņš ir puika+ un augstmaņi dzīro jau no paša rīta!
17 Laimīga tā zeme, kur ķēniņš ir dižciltīgs un augstmaņi ēd un dzer īstajā laikā — lai atjaunotu spēkus, nevis piedzertos!+
18 Kur valda slinkums, tur iebrūk sijas; kur dīkas rokas, tur mājai tek jumts.+
19 Ēdienu gatavo, lai tas nestu prieku, un vīns dara dzīvi līksmu,+ bet nauda ļauj visu sagādāt.+
20 Nelādi ķēniņu+ pat domās* un nerunā sliktu par bagāto pat savā guļamistabā, jo putns varētu nodot tavus vārdus tālāk un spārnota radība tos varētu kādam atstāstīt.
