Pulcētājs 11:1—10
11 Laid savu maizi prom pa ūdeņiem+ — pēc daudzām dienām tu atkal to atradīsi.+
2 Dalies ar septiņiem un pat ar astoņiem tajā, kas tev ir,+ jo tu nezini, kāda nelaime var notikt uz zemes.
3 Ja mākoņi ir valgmes pilni, no tiem pār zemi nolīst lietus, un, ja koks nogāžas uz dienvidiem vai ziemeļiem, tas paliek guļam, kur nokritis.
4 Kas vēro vēju, netiks līdz sēšanai, un, kas raugās mākoņos, netiks līdz pļaušanai.+
5 Tāpat kā tu nezini, kā gars darbojas bērna kaulos, kas veidojas mātes klēpī,+ tu nezini arī Dieva darbus, bet viņš ir tas, kurš dara visu.+
6 Sēj sēklu no rīta un līdz pat vakaram neļauj savai rokai atpūsties,+ jo tu nezini, kas izdosies, šis vai tas, bet varbūt izdosies abi.
7 Cik jauka ir gaisma, un cik patīkami ir sauli redzēt!
8 Ja cilvēks dzīvo ilgus gadus, lai viņš priecājas par katru dienu.+ Bet lai viņš patur prātā, ka arī skumju dienu var būt daudz. Viss, kas nāk, ir tukšs.+
9 Priecājies, jaunieti, kamēr esi jauns, un lai tava sirds ir līksma tavās jaunības dienās. Ej, kur sirds tevi aicina, un dodies turp, kurp tiecas tavs skatiens, tikai ņem vērā, ka Dievs par to visu prasīs no tevis atbildību.+
10 Tāpēc vairies no tā, kas var sagādāt bēdas, un pasargā sevi no ciešanām,* jo jaunība un dzīves plaukums ātri gaist*.+
