Pulcētājs 12:1—14
12 Atceries savu diženo Radītāju savā jaunībā,+ pirms pienāk tās grūtās dienas+ un gadi, par kuriem tu teiksi: ”Tie man nepatīk!”;
2 pirms saules gaisma, mēness un zvaigznes satumst+ un pēc lietus atkal atgriežas mākoņi*;
3 pirms klāt ir tā diena, kad nama sargi sāk trīcēt un stiprie vīri salīkst, kad malējas pārtrauc darbu, jo viņu ir atlicis maz, un tās, kas pa logu raugās, saskata vairs tikai tumsu,+
4 kad aizveras durvis uz ielu un malšanas skaņa norimst, kad putnu balsis aizgaiņā miegu un apklust visas dziedātājas,+
5 kad augstums jau iedveš bailes un ir bail pat iziet uz ceļa, kad mandeļkoks zied baltiem ziediem,+ sienāzis tik tikko velk kājas un kaperoga pārplīst, jo cilvēks dodas uz savu mūža mājokli+ un apraudātāji staigā ielās.+
6 Sudraba aukla pārtrūks, un saplīsīs zelta bļoda, krūka pie avota tiks sasista, un akas grieztuve salūzīs.
7 Tad pīšļi atgriezīsies zemē,+ kur bijuši, bet gars* atgriezīsies pie Dieva, kas to devis.+
8 ”Tukšāks par tukšu!” saka tautas pulcētājs.+ ”Viss ir tukšs.”+
9 Pulcētājs ne tikai pats bija gudrs, bet arī pastāvīgi mācīja tautai to, ko zināja.+ Viņš visu izsvēra un izpētīja, lai sacerētu* daudz sakāmvārdu.+
10 Pulcētājs centās atrast patīkamus vārdus,+ viņš pūlējās uzrakstīt vārdus, kas būtu precīzi un patiesi.
11 Gudro vārdi ir kā vēršu dzenamās nūjas,+ un viņu sakopotie izteicieni — kā stingri iedzītas naglas; tos ir devis viens gans.
12 Kas attiecas uz pārējo, dēls, uzmanies: grāmatas tiek rakstītas bez gala, un pārlieka aizraušanās ar tām tikai nogurdina.+
13 Apkopojot visu sacīto, secinājums ir šāds: bīsties Dievu+ un pildi viņa likumus,+ jo tas ir viss, kas no cilvēka tiek prasīts.+
14 Dievs spriedīs tiesu par katru darbu, arī par visu apslēpto, un izspriedīs, vai tas ir labs vai ļauns.+
