Pulcētājs 9:1—18
9 Es to visu pārdomāju un secināju, ka krietnie un gudrie, kā arī viņu darbi ir Dieva rokā.+ Cilvēks neko nezina nedz par mīlestību, nedz naidu, kas bijuši pirms viņa.
2 Visiem ir vienāds gals+ — gan krietnajam, gan ļaunajam,+ gan labajam un nevainīgajam, gan aptraipītajam, gan tam, kas upurē, gan tam, kas neupurē. Labajam klāsies tāpat kā grēciniekam, un tam, kas zvēr, — tāpat kā tam, kas vairās dot zvērestu.
3 Lūk, ko ļoti skumju var redzēt zem saules: tā kā visus gaida vienāds gals,+ cilvēku sirds ir pilna ļaunuma; kamēr viņi dzīvo, viņu sirdī ir neprāts, un tad viņi mirst.
4 Cilvēkam ir cerība, kamēr viņš ir starp dzīvajiem; labāk dzīvs suns nekā beigts lauva.+
5 Dzīvie zina, ka viņi mirs,+ bet mirušie nezina neko,+ viņiem arī vairs nebūs nekāda atalgojuma, pat atmiņas par viņiem zūd.+
6 Gan viņu mīlestība un naids, gan skaudība ir izgaisusi, un viņi vairs nepiedalās tajā, kas notiek zem saules.+
7 Priecīgs ēd savu maizi un dzer savu vīnu ar līksmu sirdi,+ jo Dievam tavi darbi ir patīkami.+
8 Lai tavas drēbes vienmēr ir baltas* un tava galva — slacīta ar eļļu.+
9 Baudi dzīvi ar savu mīļoto sievu+ visās sava gaistošā mūža dienās, ko Dievs tev ir atvēlējis zem saules, visās šajās gaistošajās dienās, jo tā ir tava daļa dzīvē un atlīdzība par smago darbu, kurā tu nopūlies zem saules.+
10 Visu, ko esi spējīgs paveikt, dari, nežēlodams pūles, jo kapā*, kur tu nonāksi, nav ne darba, ne nodomu, ne zināšanu, ne gudrības.+
11 Vēl es redzēju zem saules, ka ne vienmēr ātrais uzvar skrējienā un stiprais — kaujā+ un ne vienmēr gudrajam ir iztika, saprātīgajam — bagātība+ un zinīgajam — panākumi,+ jo viņi visi ir atkarīgi no laika un neparedzētiem apstākļiem*.
12 Cilvēks nezina, kad pienāks viņa stunda.+ Kā zivi noķer tīklā un putnu — cilpā, tā cilvēku pārsteidz piepeša nelaime, kas aizcērtas pār viņu kā slazds.
13 Es novēroju zem saules vēl kādu gudrības izpausmi, un tā mani dziļi iespaidoja.
14 Bija kāda maza pilsēta, kurā bija tikai nedaudz iedzīvotāju, un tai uzbruka varens ķēniņš. Viņš to ielenca un uzcēla tai apkārt lielus aplenkuma nocietinājumus.
15 Taču tur dzīvoja kāds trūcīgs, bet gudrs vīrs, kas ar savu gudrību izglāba pilsētu. Tomēr vēlāk šo vīru neviens vairs nepieminēja.+
16 Tad es nodomāju: ”Gudrība ir labāka par spēku,+ tomēr trūcīga cilvēka gudrība tiek nicināta un viņa vārdos neieklausās.”+
17 Labāk uzklausīt gudrā nosvērtos vārdus nekā klausīties, ko klaigā muļķu valdnieks.
18 Gudrība ir pārāka par kaujas ieročiem, bet viens vienīgs grēcinieks spēj izpostīt daudz laba.+
