Romiešiem 11:1—36
11 Tad nu es jautāju: vai Dievs ir atteicies no savas tautas?+ Nekādā gadījumā! Arī es taču esmu izraēlietis, Ābrahāma pēcnācējs no Benjamīna cilts.
2 Dievs nav atteicies no savas tautas, kuru viņš pašā sākumā izraudzījās.+ Vai jūs nezināt, kas Rakstos teikts par Eliju — kā viņš žēlojās Dievam par izraēliešiem?
3 ”Jehova*, viņi ir nogalinājuši tavus praviešus un nopostījuši tavus altārus! Vienīgi es esmu palicis, un tagad viņi tīko pēc manas dzīvības.”+
4 Bet ko Dievs viņam atbildēja? ”Man vēl ir palikuši septiņi tūkstoši vīru, kas nav metušies ceļos Baala priekšā.”+
5 Tā arī tagad ir nedaudzi,+ ko Dievs ir izraudzījies savas lielās* labestības dēļ,
6 un, ja labestības dēļ,+ tad ne vairs darbu dēļ,+ citādi tā nebūtu labestība.
7 Ko lai sakām? To, pēc kā izraēlieši tik dedzīgi ir tiekušies, tie nav saņēmuši — to ir saņēmuši vienīgi tie, kurus Dievs ir izredzējis.+ Pārējie ir bijuši neatsaucīgi,*+
8 kā ir rakstīts: ”Dievs viņiem ir uzsūtījis dziļu miegu,+ lai viņu acis neredzētu un ausis nedzirdētu līdz pat šai dienai.”+
9 Arī Dāvids saka: ”Lai viņu pašu mielasti* viņiem kļūst par slazdu un lamatām, par klupšanas akmeni un atmaksu!
10 Lai viņu acis aptumšojas, tā ka viņi neredz, un lai viņu muguras allaž līkst zem smagas nastas!”+
11 Tad nu es jautāju: vai viņi ir paklupuši un nokrituši, lai vairs nepieceltos? Nebūt ne! Bet viņu kļūmīgā soļa dēļ iespēja izglābties ir dota cittautiešiem, un tas izraēliešus ir padarījis greizsirdīgus.+
12 Ja jau viņu kļūmīgais solis ir atnesis svētības pasaulei un viņu skaita sarukums — svētības cittautiešiem,+ cik daudz lielākas svētības nesīs viņu pilnais skaits!
13 Tagad es vēršos pie jums, cittautieši. Būdams apustulis citām tautām,+ es augstu vērtēju savu kalpošanu+
14 un ceru, ka varbūt man kaut kā izdosies padarīt savus tautiešus greizsirdīgus un dažus no viņiem izglābt.
15 Kad Dievs viņus atmeta,+ pasaulei radās iespēja izlīgt ar Dievu. Kas tad būs, ja Dievs viņus pieņems atpakaļ? Tā būs kā atgriešanās dzīvē no mirušajiem.
16 Bez tam, ja mīklas pirmā daļa ir svēta, tad tāda ir arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad svēti ir arī zari.
17 Bet, ja daži zari ir izlauzti un tu, būdams savvaļas olīvkoka zars, esi uzpotēts starp pārējiem un līdz ar tiem gūsti veldzi no olīvkoka saknes,
18 tad nedomā, ka esi labāks par izlauztajiem zariem. Bet, ja tev tā šķiet,+ atceries, ka ne jau tu turi sakni, bet sakne tur tevi.
19 Tu iebildīsi: ”Zari tika izlauzti, lai uzpotētu mani.”+
20 Tiesa gan! Tie ir izlauzti savas neticības dēļ,+ bet tu paliec vietā ticības dēļ.+ Tāpēc neesi iedomīgs, bet labāk uzmanies!
21 Ja jau Dievs nav saudzējis īstos zarus, viņš nesaudzēs arī tevi.
22 Pievērs uzmanību, kā izpaužas gan Dieva laipnība,+ gan bargums: pret tiem, kas ir atkrituši, izpaužas bargums,+ bet pret tevi — Dieva laipnība, ja vien tu paliksi tās cienīgs. Citādi arī tevi nocirtīs.
23 Savukārt tie, ja vien sāks ticēt, tiks uzpotēti,+ jo Dievs tos spēj uzpotēt atpakaļ.
24 Ja tu esi nogriezts no savvaļas olīvkoka un pretēji dabai esi uzpotēts dārza olīvkokam, tad īstos zarus būs vēl jo vieglāk uzpotēt atpakaļ viņu pašu olīvkokam.
25 Brāļi, lai jūs nekļūtu gudri paši savās acīs, es nevēlos jūs atstāt neziņā par šo dievišķo noslēpumu:+ daļa izraēliešu ir kļuvuši neatsaucīgi un tādi paliks, līdz būs sapulcēts pilns skaits cittautiešu,
26 un tā tiks izglābts viss Izraēls.+ Kā ir rakstīts: ”No Cionas nāks glābējs+ un novērsīs Jēkaba pēcnācējus no bezdievīgiem darbiem.
27 Un es noslēgšu ar viņiem līgumu,+ kad izdzēsīšu viņu grēkus.”+
28 Ja runa ir par labo vēsti, to atraidīdami, viņi ir kļuvuši par Dieva ienaidniekiem, un tas jums ir nācis par labu, bet, ja runa ir par Dieva izvēli, viņi ir Dievam mīļi viņu tēviem dotā solījuma dēļ.+
29 Jo Dievs nenožēlo savas dāvanas un aicinājumu.
30 Kā jūs kādreiz bijāt nepaklausīgi Dievam,+ bet tagad esat apžēloti+ izraēliešu nepaklausības dēļ,+
31 tā arī viņi tagad ir nepaklausīgi, ļaujot jums saņemt žēlastību, lai arī viņi paši tiktu apžēloti.
32 Dievs visus ir saslēdzis nepaklausības važās,+ lai viņš par visiem varētu apžēloties.+
33 Cik bagātīgas ir Dieva svētības! Cik dziļa viņa gudrība un zināšanas! Cik neizzināmi ir viņa spriedumi un neizdibināmi viņa ceļi!
34 ”Kas ir izpratis Jehovas domas*, un kas viņam ir kļuvis par padomdevēju?”+
35 Un ”kurš viņam kaut ko ir devis, ka viņš tam būtu parādā”?+
36 Jo viss ir no viņa, caur viņu un viņam. Viņam lai ir gods mūžīgi! Āmen.
