Romiešiem 3:1—31
3 Kāda tad nu ir jūdu priekšrocība, un kāds labums ir no apgraizīšanas?
2 Priekšrocības visādā ziņā ir lielas. Pirmkārt jau, viņiem tika uzticēti Dieva svētie vārdi.+
3 Bet, ja daži no viņiem nav ticējuši, vai tad viņu ticības trūkums nozīmē, ka Dievam vairs nevar uzticēties?
4 Nekādā gadījumā! Pat ja visi cilvēki būtu meļi,+ Dievs vienmēr būs patiess*,+ kā ir rakstīts: ”Tavi vārdi apstiprinās, ka tev ir taisnība, un tu uzvarēsi, kad tevi apsūdzēs.”+
5 Bet, ja mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnīgumu, ko lai sakām? Vai tad Dievs nav netaisns, mūs sodīdams? (Es saku to, ko daži cilvēki domā.)
6 Nekādā ziņā! Ja Dievs būtu netaisns, kā gan viņš varētu tiesāt pasauli?+
7 Bet, ja manu melu dēļ Dieva patiesība izceļas vēl vairāk un tas sagādā viņam godu, kāpēc mani vēl tiesā kā grēcinieku?
8 Un kāpēc tad neteikt: ”Darīsim ļaunu, lai nāk labais”? Daži melīgi piedēvē mums šādus vārdus, bet šos cilvēkus gaida taisnīgs sods.+
9 Kā tad ir? Vai mēs, jūdi, esam labākā stāvoklī? It nemaz! Mēs jau minējām, ka visi — gan jūdi, gan grieķi — ir grēka varā,+
10 kā ir rakstīts: ”Nav neviena taisna, itin neviena,+
11 nav neviena, kas būtu saprātīgs, neviena, kas meklētu Dievu.
12 Visi ir novērsušies, visi ir kļuvuši nekam nederīgi. Nav neviena, kas darītu labu, neviena paša.”+
13 ”Viņu rīkle ir kā vaļējs kaps, viņu mēle runā melus.”+ ”Čūsku inde ir viņiem uz lūpām.”+
14 ”Mute tiem pilna lāstu un rūgtuma.”+
15 ”Viņu kājas ir ašas, lai izlietu asinis.”+
16 ”Savā ceļā viņi sēj postu un ciešanas,
17 un miera ceļu viņi nepazīst.”+
18 ”Viņos nav bijības pret Dievu.”+
19 Mēs zinām, ka viss, kas teikts bauslībā, ir sacīts tiem, kas pakļauti bauslībai, lai nevienam nebūtu, ar ko aizbildināties, un kļūtu redzams, ka visa pasaule ir vainīga Dieva priekšā un ir pelnījusi sodu.+
20 Tātad bauslības ievērošana nevienu nepadara taisnu viņa acīs,+ bet bauslība mums ļauj pilnībā izprast, kas ir grēks.+
21 Bet tagad ir kļuvis skaidrs, ka ir iespējams būt taisnam Dieva acīs neatkarīgi no bauslības,+ kā apliecina pati bauslība un praviešu raksti.+
22 Jā, Dievs atzīst par taisniem visus, kam ir ticība — ticība Jēzum Kristum. Jo nav nekādas starpības, kas kurš ir:+
23 visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās slavas*.+
24 Bet Dievs savā labestībā*+ viņus atzīst par taisniem. Tā ir dāvana,+ ko var saņemt, pateicoties Kristus Jēzus samaksātajam izpirkumam, kas atbrīvo no grēka.+
25 Dievs viņu ir devis par upuri, kas ļauj panākt izlīgumu*,+ pamatojoties uz ticību Kristus izlietajām asinīm.+ Tā Dievs ir apliecinājis, ka viņš rīkojās taisnīgi, kad, būdams pacietīgs, piedeva pagātnē izdarītos grēkus,
26 un ka viņš rīkojas taisnīgi+ arī tagad, atzīdams par taisnu to, kas tic Jēzum.+
27 Vai tad mums ir, ar ko lielīties? Nē, tam nav nekāda pamata. Kāds likums to nosaka? Vai likums, kas ņem vērā darbus?+ Nē — likums, kas ņem vērā ticību.
28 Mēs uzskatām, ka cilvēku atzīst par taisnu ticības dēļ neatkarīgi no bauslības darbiem.+
29 Vai Dievs ir tikai jūdu Dievs?+ Vai ne arī cittautiešu?+ Protams, arī cittautiešu.+
30 Tā kā Dievs ir viens,+ viņš gan apgraizītos,+ gan neapgraizītos atzīs par taisniem,+ balstoties uz viņu ticību.
31 Vai tādā gadījumā mēs ar savu ticību atceļam bauslību? Nē, nepavisam! Tieši pretēji — mēs bauslību apstiprinām.+
