Romiešiem 7:1—25
7 Tagad es runāju ar jums, brāļi, kas pazīstat bauslību: vai nezināt, ka bauslībai ir vara pār cilvēku, kamēr tas ir dzīvs?
2 Piemēram, precēta sieviete pēc likuma ir saistīta ar vīru, kamēr tas ir dzīvs, bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no vīra likuma*.+
3 Tātad, ja viņa kļūtu par cita vīrieša sievu, kamēr viņas vīrs ir dzīvs, viņa būtu laulības pārkāpēja,+ bet, ja vīrs ir miris, sieva ir brīva no viņa likuma un, kļūdama par cita vīrieša sievu, nepārkāpj laulību.+
4 Tā arī jūs, mani brāļi, pateicoties Kristus upurim*, esat nomiruši bauslībai, lai piederētu viņam+ — tam, kurš ir piecelts no mirušajiem,+ — un lai līdz ar to mēs darītu darbus*, kas nes godu Dievam.+
5 Kad mēs dzīvojām, klausīdami savai grēcīgajai dabai, mūsos* darbojās grēcīgas kaislības, kuras bauslība mums lika apzināties, tāpēc mēs darījām darbus, kas ved nāvē.+
6 Bet tagad mēs esam atbrīvoti no bauslības+ un miruši tās likumiem, kas mūs ierobežoja, lai mēs būtu vergi jaunā veidā, pakļaujoties garam,+ nevis vecajā veidā, sekojot rakstītiem likumiem.+
7 Vai mēs sakām, ka bauslība ir nepareiza*? Nekādā ziņā! Ja nebūtu bauslības, es nemaz nezinātu, kas ir grēks.+ Piemēram, es nezinātu, ko nozīmē iekārot, ja bauslībā nebūtu teikts: ”Neiekāro svešu!”+
8 Taču grēks, izmantodams šo bausli, manī modināja visdažādākās iekāres, bet bez bauslības grēks bija nedzīvs.+
9 Kamēr vēl nebija bauslības, es biju dzīvs, taču, parādoties bauslim, grēks atdzīvojās, turpretī es nomiru.+
10 Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja dot dzīvību,+ nes nāvi,
11 jo grēks, izmantodams bausli, mani pievīla un nonāvēja.
12 Tātad pati bauslība ir svēta, un bauslis ir svēts, taisnīgs un labs.+
13 Vai tad iznāk, ka labais man atnesa nāvi? Nekādā gadījumā! To izdarīja grēks, kas, izmantodams labo, mani ieveda nāvē,+ lai kļūtu redzama grēka daba. Tā bauslis atklāja, cik postošs ir grēks.+
14 Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots verdzībā grēkam.+
15 Es pats nesaprotu, ko daru: ko gribu, to es nedaru, bet, ko ienīstu, to es daru.
16 Taču, ja es daru to, ko negribu, es atzīstu, ka bauslība ir laba,
17 bet tad jau darītājs vairs neesmu es — tas ir manī mītošais grēks.+
18 Es zinu, ka manī, tas ir, manā grēcīgajā miesā, nemājo nekas labs, jo vēlēšanās darīt labu man ir, bet spēt es to nespēju.+
19 Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, es daru.
20 Bet, ja es daru to, ko negribu, darītājs vairs neesmu es — tas ir grēks, kas manī mājo.
21 Es redzu, ka esmu pakļauts šādam likumam: kad gribu rīkoties pareizi, izpaužas manī esošais ļaunums.+
22 Savā dziļākajā būtībā es mīlu* Dieva likumus,+
23 bet es jūtu, ka manā miesā* darbojas cits likums, kas karo ar mana prāta likumu,+ un šis grēka likums, kas ir manā miesā, padara mani par savu gūstekni.+
24 Ak, es, nelaimīgais! Kas mani izglābs no šīs miesas, kura mani ved nāvē?
25 Es pateicos Dievam, kas mani glābj caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu — grēka likumam.+
