Sālamana pamācības 14:1—35
14 Gudra sieviete uzceļ savu namu*,+bet muļķe to sagrauj pati savām rokām.
2 Kas iet taisnu ceļu, bīstas Jehovu,bet, kas staigā neceļos, viņu nicina.
3 Muļķa augstprātīgā runa sit kā rīkste,bet gudro pasargā viņa vārdi.
4 Kur lopu nav, tur sile tīra,bet, kur stipri vērši, tur bagāta raža.
5 Uzticams liecinieks nemelo,bet viltus liecinieks melo vienā laidā.+
6 Ņirga meklē gudrību, taču neatrod,bet saprātīgajam zināšanas nāk viegli.+
7 Turies pa gabalu no muļķa,jo no viņa tu neko prātīgu nedzirdēsi.+
8 Gudrajam viņa gudrība palīdz saprast, kādu ceļu viņš iet,bet muļķi piekrāpj paša muļķība*.+
9 Muļķi tikai pasmejas par savu vainu*,+bet taisnie cenšas salīgt mieru.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes,un neviens cits nevar izjust tās prieku.
11 Ļaundaru nams tiks sagrauts,+bet taisno mājoklis uzplauks.
12 Ceļš, kas kādam šķiet pareizs,+tomēr beigās var novest nāvē.+
13 Arī smejoties sirds var smelgt,un gadās, ka līksmība beidzas ar bēdām.
14 Kam nelietīga sirds, tas saņems pēc nopelniem,+bet labais par saviem darbiem tiks atalgots.+
15 Lētticīgais* tic katram vārdam,bet prātīgais apdomā ik soli.+
16 Gudrais ir piesardzīgs un vairās no ļauna,bet muļķis ir pārgalvīgs savā pašpaļāvībā.
17 Kas ātri sadusmojas, rīkojas muļķīgi,+bet to, kas visu rūpīgi izsver, citi nīst.
18 Lētticīgie iemantos vienīgi muļķību,bet gudros vainagos zināšanas.+
19 Ļaunajiem būs jānoliecas labo priekšā,un nekrietnie klanīsies pie taisno vārtiem.
20 Trūcīgo ienīst pat viņa tuvākie,+bet bagātajam draugu daudz.+
21 Kas otru nicina, tas grēko,bet, kas iežēlojas par nabadzīgajiem, ir laimīgs.+
22 Kas perina ļaunu, tie noklīdīs no ceļa,bet, kas grib darīt labu, tos pavadīs mīlestība* un uzticība.+
23 No smaga darba vienmēr ir labums,bet, kur vārdi vien, tur nabadzība.+
24 Gudro vainags ir viņu bagātība,bet nejēgu muļķība ir un paliek muļķība.+
25 Uzticams liecinieks glābj dzīvības,bet viltus liecinieks melo vienā laidā.
26 Kas bīstas Jehovu, droši uz viņu paļaujas,+un arī viņa bērniem būs, kur patverties.+
27 Bijība pret Jehovu ir dzīvības avots,tā paglābj no nāves slazdiem.
28 Liela tauta — ķēniņa gods,+bet valdnieks bez tautas pieredzēs postu.
29 Kas nesteidzas dusmoties, izceļas ar saprātību,+bet, kas nepacietīgs, izceļas ar muļķību.+
30 Mierīga sirds — dzīvība* miesai,bet skaudība* pūdē kaulus.+
31 Kas krāpj nabagu, apvaino viņa Radītāju,+bet, kas iežēlojas par trūcīgo, tas godā Dievu.+
32 Ļaundari gāzīs viņa paša ļaunums,bet taisnā krietnums būs viņa patvērums.+
33 Saprātīga cilvēka sirdī gudrība rāmi dus,+bet muļķis ar to visiem plātās.
34 Taisnīgums vairo tautas godu,+bet grēks to apkauno.
35 Saprātīgs kalps valdniekam patīk,+bet bezgodis izpelnās viņa dusmas.+
