Sālamana pamācības 18:1—24
18 Kas norobežojas no citiem, izdabā pats sevun atmet* visu gudrību.
2 Muļķis negrib neko saprast,toties viņam patīk klāstīt savas domas.+
3 Kur ļaundaris, tur nievas,un, kur kauna darbi, tur negods.+
4 Cilvēka vārdi — kā dziļi ūdeņi;+gudrības avots — kā guldzoša straume.
5 Nav labi nostāties ļaundara pusē+un liegt taisnajam taisnīgu spriedumu.+
6 Muļķa runas noved pie strīda,+un viņš ar savu muti uzprasās pēc pēriena.+
7 Muļķa mute — viņa posts,+un viņa lūpas — slazds viņam pašam.
8 Apmelotāja vārdi ir kā gardi kumosi,+kas gludi ieslīd vēderā.+
9 Kas ir laisks darbā,tas ir brālis postītājam.+
10 Jehovas vārds ir stiprs tornis,+taisnais steidzas turp un rod aizsardzību.+
11 Bagātnieka manta ir viņa cietoksnis,viņa iedomās tā ir kā augsts mūris.+
12 Pirms bojāejas sirds kļūst lepna.+
Vispirms nāk pazemība, pēc tam — gods.+
13 Kas atbild, pirms ir uzklausījis visu līdz galam,rīkojas muļķīgi un piedzīvo kaunu.+
14 Stiprs gars palīdz pārciest slimību,+bet, ja pārņēmis izmisums*, kurš to spēj panest?+
15 Saprātīgie iegūst zināšanas,+un gudrie pēc tām tiecas.
16 Dāvana atdara devējam durvis+un paver tam ceļu pie ietekmīgiem ļaudīm.
17 Kad pirmais savu lietu tiesā ir izklāstījis, liekas — viņam ir taisnība,+bet patiesība atklājas tikai tad, kad otrs sāk viņam uzdot jautājumus.+
18 Loze izbeidz strīdus+un atrisina nesaskaņas vareno starpā.
19 Aizvainots brālis ir nepieejamāks par cietoksni,+un strīdi cilvēkus šķir kā aizbultēti vārti.+
20 Ko cilvēks runā, to viņš izbaudīs+ —viņš baudīs pats savu lūpu augļus.
21 Nāve un dzīvība ir mēles varā;+kam patīk runāt, tam jārēķinās ar sekām*.+
22 Kas atradis labu sievu, ir atradis īstu dārgumu,+viņš ir saņēmis Jehovas labvēlību.+
23 Trūcīgais runā lūgdamies,bet bagātais atbild skarbi.
24 Gadās tādi draugi, kas gatavi cits citu saplosīt,+bet ir draugi, kas uzticamāki par brāli.+
