Sālamana pamācības 23:1—35
23 Kad tu sēdi pie mielasta galda ar ķēniņu,apdomā labi, kas ir tavā priekšā,
2 un, ja esi izsalcis, liec kaut nazi pie rīkles,bet savaldies!
3 Nekāro pēc viņa gardumiem,jo tie ir mānīgi.
4 Nešķied spēkus, dzīdamies pēc bagātības,+rimsties un nāc pie prāta*!
5 Tiklīdz tu uzmet tai acis — tās vairs nav!+
Tā iegūst ērgļa spārnus un aizlido debesīs.+
6 Neēd skopuļa maizi,nekāro pēc viņa gardumiem,
7 jo viņš skaita katru kumosu.
”Cienājies, cienājies!” viņš tevi mudina, bet ne no sirds.
8 Viss apēstais tev būs jāizvemj,un tu būsi velti tērējis laipnus vārdus.
9 Nerunā ar muļķi,+jo viņš tavus gudros vārdus nicinās.+
10 Nepārcel senu robežzīmi+un nesagrāb bāreņu laukus,
11 jo viņu Aizstāvis* ir varens,tas viņus pret tevi aizstāvēs.+
12 Atver sirdi pamācībaiun ausis — viedai valodai.
13 Neatstāj bērnu bez audzināšanas*.+
Ja viņu sodīsi*, viņš taču tāpēc nemirs!
14 Tev viņš jāsoda*,lai viņu izglābtu no kapa*.
15 Dēls, ja tava sirds būs gudra,mana sirds priecāsies.+
16 Ja tavas lūpas runās to, kas pareizs,viss manī* līksmos.
17 Neapskaud grēciniekus,+bīsties Jehovu dienu no dienas,+
18 tad tev būs laba nākotne+un tava cerība nezudīs.
19 Klausies, dēls, un kļūsti gudrs,ved savu sirdi pa pareizu ceļu.
20 Neesi starp tiem, kas tempj vīnu+un pierijas gaļu,+
21 jo dzērāji un rīmas nonāks trūkumā+un miegainība tos ietērps skrandās.
22 Klausi tēvam, kas tev ir devis dzīvību,un nenicini māti, kad viņa kļūst veca.+
23 Pērc* patiesību un nekad vairs nepārdod,+arī gudrību, pamācību un sapratni!+
24 Taisnīgā tēvs līksmot līksmos,un gudrā tēvs par savu dēlu priecāsies.
25 Lai priecājas tavs tēvs un māte,lai līksmo tā, kas tevi laidusi pasaulē.
26 Dēls, klausies manī ar visu sirdi,un lai tev patīk staigāt manus ceļus!+
27 Prostitūta ir kā dziļa bedre,un izlaidīga sieviete — kā šaura aka.+
28 Nudien, kā laupītājs viņa glūn+un vairo neuzticīgo skaitu.
29 Kam ir bēdas un vaimanas?
Kam strīdi un gaudas?
Kam brūces bez iemesla un duļķainas acis?
30 Tiem, kas aizsēžas pie vīna kausa,+kas meklē* stipru, reibinošu vīnu.
31 Neskaties uz vīnu — cik tas sārts,kā zalgo kausā, cik tīkams ik malks,
32 jo vēlāk tas kož kā čūska,iecērt zobus kā indīga odze!
33 Tu redzēsi dīvainas lietasun runāsi aplamības,+
34 būsi kā tāds, kas guļ jūras vidū,kas aizmidzis pašā masta galā.
35 Tu teiksi: ”Mani sita, bet man nesāpēja,mani kaustīja, bet es pat nemanīju.
Kad es modīšos?+
Man vajag iedzert no jauna!”
