Sālamana pamācības 5:1—23
5 Dēls, ņem vērā manu gudrību,vērīgi ieklausies, ko es mācu par spriestspēju,+
2 tā tu pasargāsi skaidru prātuun no tavām lūpām skanēs zinīgi vārdi.+
3 Pavedējas* valoda — salda kā medus,+mēle tai glumāka par eļļu,+
4 bet beigās tā izrādās rūgta kā vērmele,+asa kā divasmeņu zobens.+
5 Viņas kājas dodas pretī nāvei,un viņas soļi ved uz kapu*.
6 Dzīvības ceļš tai nerūp,tā klīst neceļos, pati nezinot, kur.
7 Tad nu uzklausi mani, dēls*,un nenovērsies no tā, ko es saku.
8 Turies labi tālu no viņas,netuvojies viņas nama durvīm,+
9 lai tu nezaudētu savu godu+un tev nebūtu gadiem ilgi jāpieredz sāpīgas sekas,+
10 lai svešinieki neatņemtu tavu mantu+un tavu pūliņu augļi nepārietu svešās rokās.
11 Citādi tev beigās atliks tikai sūkstīties,kad spēki tevi atstās un miesa sadils,+
12 un tu izsauksies: ”Kāpēc es tā ienīdu pārmācību*?
Kāpēc nicināju rājienu?
13 Es neklausījos savos skolotājos,nelikos ne zinis, kad mani mācīja.
14 Visu ļaužu acu priekšāes tagad stāvu uz posta sliekšņa.”+
15 Dzer ūdeni no savas akas,veldzējies pats no sava avota!+
16 Kādēļ lai tavi strauti aizplūst ielāsun tavi ūdeņi izlīst pilsētas laukumos?+
17 Lai tie paliek tev vienam —ar svešiniekiem tajos nedalies!+
18 Lai svētīts tavs avots!
Rodi prieku ar savu sievu, ko apprecēji jaunībā,+
19 tā maiga kā stirna, veikla kā kalnu kaza.+
Vienmēr reibsti saldā priekā pie viņas krūtīm,viņas mīlestība lai nebeidz tevi valdzināt.+
20 Kādēļ tev, dēls, ļauties pavedējas valgiemun slēgt savās skavās izlaidīgu sievieti?+
21 Jehova taču redz visas cilvēka gaitasun izsver visus viņa soļus.+
22 Ļaundaris iekrīt sava pārkāpuma slazdā,sapinas pats sava grēka cilpā.+
23 Viņš mirs, jo noraida pārmācību;savas lielās muļķības dēļ viņš aiziet pa greizu ceļu.
