Sālamana pamācības 7:1—27
7 Dēls, klausi maniem vārdiemun glabā sirdī manus likumus.+
2 Pildi manus likumus — un tu dzīvosi,+kā savu acuraugu sargi to, ko es tev mācu.
3 Sien tos sev ap pirkstiem,raksti tos savā sirdī*.+
4 Saki gudrībai: ”Tu esi mana māsa,” —sauc sapratni par savu tuvinieci,
5 lai tās pasargātu tevi no pavedējas*,+no izlaidīgas sievietes, kas runā saldus vārdus.+
6 Reiz es raudzījos pa sava nama logu,lūkojos lejup caur loga režģi
7 un, vērodams vientiešus*, starp jaunajiem puišiempamanīju kādu jaunekli, kam trūka sajēgas*.+
8 Pagājis gar viņas ielas stūri,tas soļoja tieši uz viņas māju.
9 Jau krēsloja vakars,+un tuvojās tumsa un nakts.
10 Tad viņam pretī izgāja sieviete,ģērbusies kā prostitūta,+ ar viltu sirdī.
11 Skaļa un izaicinoša,+viņa nespēj nosēdēt mājās,
12 te viņa uz ielas, te — pilsētas laukumā,glūn gar visiem stūriem.+
13 Viņa sagrābj jaunekli, noskūpsta toun bezkaunīgi saka:
14 ”Man bija jānes miera* upuri,+un šodien es esmu izpildījusi savus solījumus.
15 Tāpēc es iznācu tev pretī,es tevi meklēju, un nu esmu atradusi!
16 Savu gultu es esmu pārklājusi ar smalkām segām,ar koši krāsotu linu no pašas Ēģiptes,+
17 esmu to iesmaržojusi ar mirrēm, aloji* un kanēli.+
18 Nāc, atdzersimies mīlas — baudīsim to līdz pat rītamun reibsim savā kaislē!
19 Mana vīra nav mājās,viņš ir devies tālā ceļā.
20 Viņš paņēma līdzi nauduun nebūs atpakaļ līdz pilna mēness dienai.”
21 Viņa jaunekli pārliecina un pierunā,+pavedina ar saviem saldajiem vārdiem.
22 Un, re, viņš jau tai seko kā vērsis uz kaušanu,kā muļķis, ko gaida soda sieksta,+
23 un beigās bulta viņam caururbs aknas.
Kā putns viņš ieskrien slazdā, pat neapjauzdams, ka maksās ar savu dzīvību.+
24 Tāpēc uzklausi mani, dēls*,ņem vērā, ko es saku!
25 Lai tevi nevilina viņas ceļi,neaizmaldies pa viņas takām,+
26 jo viņa jau daudzus ir pazudinājusi,+daudziem ir laupījusi dzīvību.+
27 Viņas nams ir ceļš uz kapu*,tas ved uz dziļākajiem nāves kambariem.
