Sālamana pamācības 8:1—36
8 Vai gudrība nesauc?
Vai neatskan sapratnes balss?+
2 Tā nostājas kalna galā+ pie ceļa,stāv krustcelēs
3 un skaļi sauc pie pilsētas vārtiem,tieši vārtu ejā:+
4 ”Ļaudis, es saucu jums,es vēršos pie jums visiem*!
5 Jūs, kam trūkst pieredzes, mācieties apdomību*!+
Muļķi, iegūstiet saprašanu*!
6 Klausieties, jo mans sakāmais ir svarīgs,es runāju pareizus vārdus,
7 mana mute pauž patiesību,un jebkāda nekrietnība manām lūpām riebj.
8 Visi mani vārdi ir taisnīgi,neviens nav ne melīgs, ne sagrozīts.
9 Saprātīgajiem tie visi ir skaidri,ikviens zinīgais redz, ka tie ir pareizi.
10 Izraugieties manu pamācību, nevis sudrabu,labāk iegūstiet zināšanas nekā tīru zeltu,+
11 jo gudrība ir pārāka par koraļļiemun nekas, ko varētu vēlēties, nespēj tai līdzināties.
12 Es, gudrība, mītu blakus apdomai,man ir zināšanas un skaidrs prāts.+
13 Bīties Jehovu nozīmē ienīst ļaunu.+
Es nīstu iedomību un lepnību,+ ļaunus darbus un nekrietnu runu.+
14 Es protu dot labus padomus un rīkoties gudri,+man ir sapratne+ un vara.+
15 Ar manu palīdzību valda ķēniņiun valdnieki izdod taisnīgus likumus,+
16 ar manu palīdzību valda augstmaņiun dižciltīgie spriež taisnu tiesu.
17 Es mīlu tos, kas mani mīl;kas mani meklē — tie atradīs.+
18 Pie manis ir bagātība un gods,mūžīgas vērtības* un taisnība.
19 Mani augļi ir labāki par zeltu, par skaidru zeltu,manas veltes ir dārgākas par tīru sudrabu.+
20 Es staigāju taisnu ceļuun turos uz taisnības takām.
21 Tiem, kas mani mīl, es dodu bagātu mantojumuun piepildu viņu klētis.
22 Pats Jehova mani radīja, es — viņa darba* sākums,+pirmais viņa veikums tāltālā senatnē.+
23 Es pastāvu kopš neatminamiem laikiem,+kopš pirmsākumiem, kad vēl nebija zemes.+
24 Es piedzimu, pirms tapa ūdensdzīles,+kad vēl nemutuļoja avoti.
25 Pirms radās kalni un pakalni,es jau biju dzimusi —
26 kad viņš vēl nebija izveidojis ne zemi, ne laukus,ne pašus pirmos zemes kukuržņus.
27 Kad viņš radīja debesis,+ es biju tur klāt,kad viņš novilka apvārsni* uz ūdeņiem,+
28 kad augstumos veidoja mākoņusun darināja dzelmju avotus,
29 kad noteica jūrai robežu,kuru tās ūdeņiem nepārkāpt,+un ielika zemes pamatus,
30 es biju prasmīgais meistars, kas strādāja kopā ar viņu,+un viņa iepriecinājums+ dienu no dienas,es allaž līksmoju viņa priekšā.+
31 Man bija prieks par zemi, par viņa izveidoto pasauli,un īpaši mīļi man bija cilvēki.
32 Tāpēc uzklausiet mani, dēli,jo laimīgi ir tie, kas iet manus ceļus.
33 Klausiet pamācībām+ un topiet gudri,nekad tās nenoraidiet!
34 Laimīgs tas, kurš manī klausās,diendienā jau agri nāk pie mana sliekšņaun gaida pie manām namdurvīm,
35 jo, kas mani atrod, tas atrod dzīvību+un iegūst Jehovas atzinību.
36 Bet, kas uzgriež man muguru, kaitē pats sev,un, kas mani ienīst, mīl nāvi.”+