Tiesnešu 13:1—25

  • Pie Manuas un viņa sievas ierodas eņģelis (1—​23)

  • Samsona piedzimšana (24, 25)

13  Izraēlieši atsāka darīt to, kas Jehovam nepatīk,+ un Jehova uz četrdesmit gadiem viņus nodeva filistiešu varā.+  Bija kāds vīrs no Coras,+ no daniešu+ dzimtas, vārdā Manua.+ Viņa sievai nebija bērnu, jo viņa bija neauglīga.+  Kādu dienu viņai parādījās Jehovas eņģelis un teica: ”Lai gan tu esi neauglīga un neesi dzemdējusi, tu ieņemsi bērnu un tev piedzims dēls.+  Tikai nedzer ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus+ un neēd neko netīru,+  jo tu ieņemsi bērnu un tev piedzims dēls. Lai viņa mati netiek apgriezti*,+ jo šis bērns būs Dieva nazīrietis* no dzimšanas*, un viņš glābs izraēliešus no filistiešu spaidiem.”+  Tad sieviete devās pie sava vīra un viņam pastāstīja: ”Pie manis atnāca Dieva vīrs, un viņa izskats bija kā Dieva eņģelim, tas viesa lielu bijību. Es viņam nevaicāju, no kurienes viņš ir, un viņš man nepateica savu vārdu.+  Viņš man pavēstīja: ”Tu ieņemsi bērnu, un tev piedzims dēls. Tikai nedzer ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus un neēd neko netīru, jo šis bērns būs Dieva nazīrietis no dzimšanas līdz savai nāves dienai.””  Manua lūdza Jehovu, sacīdams: ”Piedod, Jehova, bet vai tu nevarētu atsūtīt vēlreiz to Dieva vīru, lai viņš mūs pamācītu, kā mums audzināt bērnu, kas piedzims?”  Dievs uzklausīja Manuu, un Dieva eņģelis vēlreiz atnāca pie Manuas sievas. (Viņa bija ārā apsēdusies, un viņas vīrs Manua nebija kopā ar viņu.) 10  Viņa tūlīt pat aizskrēja pie vīra un tam teica: ”Man ir parādījies+ tas vīrs, kas jau iepriekš bija atnācis pie manis.” 11  Tad Manua devās līdzi savai sievai. Nonācis pie tā vīra, viņš tam jautāja: ”Vai tu esi tas, kurš runāja ar manu sievu?” ”Esmu gan,” tas apstiprināja. 12  ”Lai tavi vārdi piepildās!” Manua turpināja. ”Bet kāda būs bērna dzīve, un kas viņam būs jādara?”+ 13  Jehovas eņģelis Manuam atbildēja: ”Lai tava sieva atturas no visa, ko es viņai minēju.+ 14  Viņa nedrīkst ēst neko, kas ir no vīnogulāja, nedrīkst dzert ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus,+ un viņa nedrīkst ēst neko netīru.+ Lai viņa dara visu, ko es viņai liku.” 15  Manua sacīja Jehovas eņģelim: ”Lūdzu, paliec vēl kādu brīdi! Mēs tev sagatavosim kazlēnu.”+ 16  Bet Jehovas eņģelis atteica: ”Ja arī es paliktu, es neēstu tavu ēdienu, tomēr, ja vēlies, tu vari ziedot Jehovam dedzināmo upuri.” (Bet Manua nezināja, ka tas ir Jehovas eņģelis.) 17  Tad Manua vaicāja Jehovas eņģelim: ”Kā tevi sauc?+ Mēs gribētu tevi godināt, kad tavi vārdi būs piepildījušies.” 18  Taču Jehovas eņģelis viņam atbildēja: ”Neprasi, kā mani sauc! Mans vārds ir brīnišķīgs.” 19  Manua paņēma kazlēnu un labības upuri un uz akmens ziedoja tos Jehovam, kas Manuas un viņa sievas acu priekšā paveica kaut ko pārsteidzošu: 20  no altāra pret debesīm kāpa liesma, un Jehovas eņģelis liesmā pacēlās augšup. To redzot, Manua un viņa sieva nometās ar seju pie zemes. 21  Tad Manua saprata, ka tas ir bijis Jehovas eņģelis.+ Pēc tam Jehovas eņģelis viņiem vairs neparādījās. 22  Manua sacīja sievai: ”Nu gan mums jāmirst, jo mēs esam redzējuši Dievu!”+ 23  Bet sieva viņam atbildēja: ”Ja Jehova būtu gribējis mūs nonāvēt, viņš no mums nebūtu pieņēmis ne dedzināmo upuri,+ ne labības upuri un viņš nebūtu neko ne rādījis, ne pavēstījis.” 24  Vēlāk viņai piedzima dēls, un viņa to nosauca par Samsonu.+ Zēns auga, un Jehova viņu svētīja. 25  Kādu dienu, kad viņš bija Mahanē-Danā,+ kas atrodas starp Coru un Eštaolu,+ viņā sāka darboties Jehovas gars.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”skujamais nazis neskar viņa galvu”.
Burt. ”no [mātes] klēpja”.