Tiesnešu 14:1—20
14 Samsons aizgāja uz Timnu, un tur viņš ieraudzīja kādu filistiešu meiteni.
2 Atgriezies mājās, viņš sacīja savam tēvam un mātei: ”Timnā man ir iepatikusies kāda filistiete — ņemiet viņu man par sievu!”
3 Vecāki viņam teica: ”Vai tad tu nevari atrast sievu ne mūsu radu starpā, ne visā mūsu tautā?+ Vai tev tiešām jāņem sieva no neapgraizītajiem filistiešiem?” Bet Samsons tēvam atbildēja: ”Dabū viņu man, jo viņa man ir īstā!”
4 Samsona vecāki nesaprata, ka tas ir no Jehovas, jo viņš* meklēja iespēju vērsties pret filistiešiem, kuri tajā laikā valdīja pār Izraēlu.+
5 Samsons kopā ar tēvu un māti devās uz Timnu. Kad viņš bija nonācis pie Timnas vīna dārziem, pēkšņi viņam pretī rēkdams nāca jauns lauva.
6 Tad Jehovas gars viņu piepildīja ar spēku,+ un viņš kailām rokām pārplēsa lauvu kā kazlēnu. Bet savam tēvam un mātei viņš nepastāstīja, ko bija izdarījis.
7 Nonācis galā, Samsons runāja ar filistiešu meiteni, un viņam joprojām likās, ka tā būs īstā.+
8 Pēc kāda laika, kad Samsons atkal devās turp, lai vestu viņu pie sevis,+ viņš pa ceļam nogriezās aplūkot beigto lauvu un ieraudzīja, ka tajā ir bišu spiets un medus.
9 Viņš paņēma saujās medu un iedams to ēda. Panācis vecākus, viņš pacienāja arī tos. Taču viņš tiem neteica, ka ir izņēmis medu no beigtā lauvas.
10 Viņa tēvs aizgāja pie filistietes, un Samsons tur sarīkoja dzīres, kā jaunekļi to mēdza darīt.
11 Tiklīdz viņš bija ieradies, viņam izraudzījās trīsdesmit vedējus.
12 Samsons tiem sacīja: ”Ļaujiet jums uzdot mīklu! Ja šo septiņu dienu laikā, kamēr rit dzīres, jūs to atminēsiet, es jums došu trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas.
13 Bet, ja jūs nespēsiet to atminēt, tad jūs man dosiet trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas.” ”Labi, uzdod mums savu mīklu,” tie atsaucās, ”mēs gribam to dzirdēt!”
14 Samsons teica:
”No ēdāja iznāca kaut kas ēdams,no stiprā — kaut kas salds.”+
Pagāja trīs dienas, bet tie vēl nebija šo mīklu atminējuši.
15 Ceturtajā dienā tie sacīja Samsona sievai: ”Liec lietā viltu,+ lai tavs vīrs izstāsta mīklas atminējumu, citādi mēs sadedzināsim tevi un tava tēva saimi. Kāpēc jūs esat mūs ataicinājuši? Lai aplaupītu?”
16 Tad Samsona sieva raudāja pie viņa krūtīm un žēlojās: ”Tu mani nemaz nemīli.+ Nudien, tu mani ienīsti! Tu uzdevi maniem tautiešiem mīklu, bet tu neesi pateicis man atminējumu.” Bet viņš atbildēja: ”Es to neesmu pateicis pat savam tēvam un mātei. Kāpēc lai es to teiktu tev?”
17 Viņa nemitējās raudāt visas septiņas dzīru dienas, un septītajā dienā Samsons viņai pateica mīklas atminējumu, jo viņa nelikās mierā. Tad viņa atminējumu darīja zināmu saviem tautiešiem.+
18 Septītajā dienā pirms saules rieta pilsētas vīri Samsonam teica:
”Kas ir saldāks par medu,un kas ir stiprāks par lauvu?”+
Viņš tiem atbildēja:
”Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli,+jūs nebūtu atminējuši manu mīklu.”
19 Tad Jehovas gars viņu piepildīja ar spēku,+ viņš aizgāja uz Aškelonu+ un tur nosita trīsdesmit vīrus, paņēma viņu drēbes un atdeva tās mīklas atminētājiem.+ Dusmu pārņemts, viņš atgriezās sava tēva namā.
20 Bet Samsona sievu+ izprecināja vienam no viņa vedējiem.+
Zemsvītras piezīmes
^ Iesp., domāts Dievs.
