Tiesnešu 15:1—20

  • Samsons atriebjas filistiešiem (1—​20)

15  Vēlāk, kviešu pļaujas laikā, Samsons ieradās apciemot savu sievu, paņēmis līdzi kazlēnu. Viņš teica: ”Es gribu iet pie savas sievas uz guļamistabu.” Taču viņas tēvs neļāva viņam tur iet  un sacīja: ”Es nospriedu, ka tu viņu ienīsti,+ tāpēc viņu atdevu tavam vedējam.+ Bet viņas jaunākā māsa ir vēl skaistāka — ņem to viņas vietā!”  Tad Samsons paziņoja: ”Tagad gan filistieši lai mani nevaino par to, ka darīšu viņiem ļaunu.”  Samsons aizgāja un noķēra trīssimt lapsas un paņēma lāpas. Viņš sasēja lapsas pa pāriem ar astēm kopā, iesiedams starp astēm lāpu.  Pēc tam viņš aizdedzināja lāpas un palaida lapsas filistiešu druvās. Viņš nodedzināja visu: gan labības kūlīšus, gan nenopļauto labību, gan vīna dārzus, gan olīvkokus.  Filistieši jautāja: ”Kas to ir izdarījis?” Viņiem atbildēja: ”Samsons, timnieša znots, jo timnietis Samsona sievu atdeva viņa vedējam.”+ Tad filistieši aizgāja pie Samsona sievas un viņas tēva un tos sadedzināja.+  Bet Samsons viņiem sacīja: ”Ja jau jūs darāt tā, tad es nerimšos, kamēr nebūšu jums atriebies.”+  Viņš tos nosita citu pēc cita un pēc tam aizgāja uz Ētāmas klinti un tur apmetās kādā alā*.  Vēlāk filistieši uzslēja nometni Jūdas cilts zemē un sāka laupīt Lehijā.+ 10  Jūdas vīri tiem prasīja: ”Kāpēc jūs esat atnākuši? Kāpēc mums uzbrūkat?” Tie atbildēja: ”Mēs esam atnākuši, lai sagūstītu Samsonu un izrīkotos ar viņu tā, kā viņš ir izrīkojies ar mums.” 11  Tad trīs tūkstoši Jūdas vīru devās uz Ētāmas klints alu un pārmeta Samsonam: ”Vai tad tu nezini, ka filistieši pār mums valda?+ Kāpēc tu tā esi rīkojies?” Bet viņš atbildēja: ”Ko viņi ir nodarījuši man, to es esmu nodarījis viņiem.” 12  Jūdas vīri sacīja: ”Mēs esam ieradušies, lai tevi sagūstītu un nodotu filistiešiem.” ”Zvēriet, ka jūs paši nepacelsiet roku pret mani,” pieprasīja Samsons. 13  ”Nē, mēs tā nedarīsim, mēs tevi tikai sasiesim un nodosim viņiem,” tie apsolīja. ”Mēs tevi nenonāvēsim.” Tie viņu sasēja ar divām jaunām virvēm un aizveda no turienes. 14  Kad viņš nonāca līdz Lehijai, filistieši, viņu ieraudzījuši, uzgavilēja. Tad Jehovas gars viņu piepildīja ar spēku,+ un viņš sarāva virves, kas bija ap viņa rokām, kā ugunī apsvilušus linu pavedienus, un tās nokrita no viņa rokām.+ 15  Viņš ieraudzīja svaigu ēzeļa žokļa kaulu, paņēma to un ar to nosita tūkstoš vīru.+ 16  Pēc tam Samsons izsaucās: ”Ar ēzeļa žokļa kaulu — kaudžu kaudzes,ar ēzeļa žokļa kaulu es nositu tūkstoš vīru!”+ 17  To pateicis, viņš aizsvieda žokļa kaulu un nosauca to vietu par Rāmat-Lehiju*.+ 18  Viņš bija ļoti izslāpis, un viņš lūdzās Jehovu: ”Tu piešķīri savam kalpam tik lielu uzvaru. Vai tiešām man tagad jāmirst no slāpēm un jākrīt šo neapgraizīto rokās?” 19  Tad Dievs lika, lai kādā iedobē, kas bija Lehijā, izveidotos plaisa, un no tās izplūda ūdens.+ Kad Samsons padzērās, viņš atguva spēkus un atspirga, tāpēc viņš nosauca šo avotu Ēn-Korē*. Tas atrodas Lehijā līdz pat šai dienai. 20  Filistiešu laikā viņš tiesāja Izraēlu divdesmit gadus.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”aizā; plaisā”.
Noz. ”žokļa kaula augstiene”.
Noz. ”saucēja avots”.