Tiesnešu 16:1—31
16 Reiz Samsons aizgāja uz Gazu un ieraudzīja tur prostitūtu, un viņš iegāja tās namā.
2 Gazas iedzīvotāji uzzināja, ka Samsons ir atnācis uz viņu pilsētu. Tie izvietojās visapkārt pilsētai un palika slēpnī pilsētas vārtos visu nakti. Augu nakti tie klusu gaidīja un sprieda: ”Kad uzausīs gaisma, mēs viņu nogalināsim!”
3 Taču Samsons gulēja tikai līdz pusnaktij un tad piecēlās. Viņš satvēra pilsētas vārtu vērtnes, izrāva tās kopā ar abiem stabiem un aizšaujamo, uzcēla plecos un uznesa tā kalna galā, kurš ir pretī Hebronai.
4 Pēc kāda laika viņš iemīlējās kādā sievietē, vārdā Delīla,+ kas dzīvoja Sorekas ielejā.
5 Pie viņas atnāca filistiešu valdnieki un teica: ”Liec lietā viltu*+ un izdibini, kur slēpjas viņa lielais spēks un kā mēs varētu viņu pievārēt! Ar ko viņu sasiet, lai viņu pakļautu? Ja tu to noskaidrosi, ikviens no mums tev dos tūkstoš simt sudraba gabalu.”
6 Tad Delīla lūdza Samsonam: ”Pastāsti man, kur slēpjas tavs lielais spēks! Ar ko tevi var sasiet, lai tevi pakļautu?”
7 Samsons atteica: ”Ja mani sasietu ar septiņām jaunām loka stiegrām*, kas vēl nav izkaltētas, es kļūtu tikpat vājš kā jebkurš cits.”
8 Filistiešu valdnieki viņai atnesa septiņas jaunas, vēl neizkaltētas stiegras, un viņa ar tām sasēja Samsonu.
9 (Filistieši bija paslēpušies iekšistabā.) Delīla viņam uzsauca: ”Samson, filistieši!”, un viņš sarāva stiegras kā pakulu auklas, ko skārusi uguns.+ Viņa spēka noslēpums nekļuva zināms.
10 Tad Delīla teica Samsonam: ”Tu mani piemānīji. Tu man sameloji! Pasaki taču, ar ko tevi varētu sasiet!”
11 Samsons atbildēja: ”Ja mani sasietu ar jaunām virvēm, ar kurām vēl nekas nav darīts, es kļūtu tikpat vājš kā jebkurš cits.”
12 Delīla paņēma jaunas virves, sasēja viņu un izsaucās: ”Samson, filistieši!” (Tie tikmēr slēpās iekšistabā.) Bet viņš tās norāva no rokām kā pavedienus.+
13 ”Līdz šim tu mani esi tikai mānījis un neesi bijis godīgs.+ Pasaki, ar ko tevi varētu sasiet!” Delīla tincināja Samsonu. Viņš tai sacīja: ”Tev jāievij septiņas manu matu pīnes velku pavedienos.”
14 Delīla tās ievija, sasprauda ar sistavu* un uzsauca: ”Samson, filistieši!” Pamodies viņš izrāva gan sistavu, gan pavedienus.
15 Delīla viņam pārmeta: ”Kā tu vari teikt, ka mani mīli,+ ja neesi ar mani atklāts? Trīs reizes tu mani esi piemānījis un neesi man pateicis, kur slēpjas tavs lielais spēks.”+
16 Kad viņa tā dienu no dienas nelika Samsonu mierā un mācās viņam virsū, viņam tas apnika līdz nāvei.+
17 Beidzot viņš tai izstāstīja: ”Man nekad nav griezti mati, jo es no dzimšanas* esmu Dieva nazīrietis.+ Ja manus matus nogrieztu, spēks mani atstātu un es kļūtu tikpat vājš kā visi citi cilvēki.”
18 Kad Delīla saprata, ka Samsons viņai ir izstāstījis visu, kā ir, viņa lika atsaukt filistiešu valdniekus+ un tiem paziņot: ”Tagad gan nāciet, jo viņš man visu ir izstāstījis.” Filistiešu valdnieki atnāca, atnesdami līdzi naudu.
19 Iemidzinājusi Samsonu savā klēpī, viņa pasauca kādu vīru, lai tas nogrieztu viņa septiņas matu pīnes. Spēks atstāja Samsonu, un Delīla ieguva varu pār viņu.
20 Viņa izsaucās: ”Samson, filistieši!” Viņš pamodās un nodomāja: ”Gan es atbrīvošos un paglābšos tāpat kā iepriekš.”+ Bet viņš nezināja, ka Jehova viņu ir atstājis.
21 Filistieši viņu sagrāba, izdūra viņam acis, aizveda uz Gazu un iekala vara važās. Cietumā viņš mala graudus.
22 Bet viņa mati sāka ataugt.+
23 Pēc kāda laika filistiešu valdnieki sapulcējās uz svinībām un lielu upurēšanu par godu savam dievam Dagonam.+ Tie sacīja: ”Mūsu dievs ir nodevis mūsu ienaidnieku Samsonu mūsu varā!”
24 Kad ļaudis to* redzēja, tie cildināja savu dievu un teica: ”Mūsu dievs ir nodevis mūsu varā mūsu ienaidnieku un mūsu zemes postītāju,+ kas tik daudzus ir nogalinājis.”+
25 Viņu sirds bija līksma, un viņi sacīja: ”Atvediet Samsonu! Lai viņš mūs uzjautrina!” Samsonu atveda no cietuma, lai viņi varētu izklaidēties, un nostādīja starp kolonnām.
26 Samsons teica zēnam, kas viņu turēja pie rokas: ”Ļauj man aptaustīt kolonnas, kas balsta templi, un atspiesties pret tām.”
27 Bet templis bija pilns ar vīriešiem un sievietēm. Tur bija visi filistiešu valdnieki, un uz jumta bija apmēram trīs tūkstoši vīriešu un sieviešu. Tie raudzījās uz Samsonu un uzjautrinājās.
28 Tad Samsons+ piesauca Jehovu: ”Visaugstais Kungs Jehova! Jel atceries mani, ak, Dievs, stiprini mani+ vēl tikai šo reizi un ļauj man atriebties filistiešiem kaut vai par vienu no manām acīm!”+
29 Samsons atspiedās pret abām vidējām kolonnām, uz kurām templis turējās, — ar labo roku viņš atbalstījās pret vienu, ar kreiso pret otru.
30 Viņš izsaucās: ”Ļauj man aizraut sev līdzi nāvē šos filistiešus!” Viņš grūda no visa spēka, un templis sagāzās pār valdniekiem un visiem pārējiem ļaudīm.+ Tā viņš mirdams nonāvēja vairāk filistiešu nekā savas dzīves laikā.+
31 Vēlāk viņa brāļi un visa viņa tēva saime atnāca viņam pakaļ. Tie viņu aiznesa un apglabāja viņa tēva Manuas+ kapavietā starp Coru+ un Eštaolu. Viņš bija tiesājis Izraēlu divdesmit gadus.+
