Tiesnešu 18:1—31
18 Tajā laikā Izraēlā nebija ķēniņa.+ Dana cilts+ tolaik meklēja vēl kādu vietu, kur apmesties, jo danieši vēl nebija ieņēmuši itin visu savu zemi, kas viņiem bija piešķirta, kad Izraēla ciltīm tika iedalīta zeme.+
2 Danieši sūtīja piecus vīrus no savas cilts, varonīgus vīrus no Coras un Eštaolas,+ lai tie izlūkotu un izpētītu zemi. Viņi tiem sacīja: ”Ejiet izpētīt zemi!” Kad tie nonāca Efraima kalnos un sasniedza Mihas namu,+ tie tur pārnakšņoja.
3 Kad šie vīri vēl bija netālu no Mihas nama, tie izdzirdēja pazīstamu balsi* — tas bija jaunais levīts. Vīri piegāja pie viņa un jautāja: ”Kas tevi atvedis šurp? Ko tu te dari, un kāpēc tu esi šeit?”
4 Viņš tiem pastāstīja, ko Miha viņa labā bija darījis, un piebilda: ”Viņš mani ir nolīdzis sev par priesteri.”+
5 Tad vīri viņam lūdza: ”Pavaicā Dievam, vai mūsu gājiens būs sekmīgs!”
6 Priesteris atbildēja: ”Ejiet ar mieru! Jehova šajā ceļā ir ar jums.”
7 Šie pieci vīri gāja tālāk un nonāca Lajišā.+ Viņi redzēja, ka turienes iedzīvotāji, tāpat kā sidonieši, nav ne no viena atkarīgi un dzīvo mierīgi un bezrūpīgi.+ Neviens šo zemi nebija iekarojis, un neviens šos ļaudis neapspieda — tie dzīvoja neviena netraucēti. Turklāt tie bija tālu no sidoniešiem, un ne ar vienu citu tiem nebija nekādu sakaru.
8 Kad viņi atgriezās pie saviem brāļiem Corā un Eštaolā,+ tie jautāja: ”Kā jums gāja?”
9 ”Uzbruksim turienes ļaudīm!” viņi atbildēja. ”Mēs redzējām, ka tā zeme ir ļoti laba. Kāpēc vēl kavēties? Nevilcinieties, ejiet un iekarojiet šo zemi!
10 Kad jūs tur nonāksiet, jūs redzēsiet, ka turienes ļaudis ir bezrūpīgi+ un zeme ir gana plaša. Šo zemi, kur nekā netrūkst, Dievs ir nodevis jums.”+
11 Tad sešsimt kaujai bruņotu daniešu vīru no Coras un Eštaolas devās ceļā.+
12 Viņi uzcēla nometni Jūdas zemē pie Kirjat-Jeārīmas,+ tāpēc līdz pat šai dienai to vietu rietumos no Kirjat-Jeārīmas sauc Mahanē-Dana*.+
13 No turienes viņi devās uz Efraima kalniem un nonāca pie Mihas nama.+
14 Tie pieci vīri, kas bija gājuši izlūkot Lajišas zemi,+ sacīja saviem brāļiem: ”Vai jūs zināt, ka šajās mājās ir efods, mājas dievekļi, kā arī izcirsts tēls un izliets tēls?+ Tad nu padomājiet, ko jūs varētu darīt!”
15 Visi pārējie palika stāvam, bet šie pieci vīri aizgāja uz Mihas namu, kur bija apmeties jaunais levīts,+ un apjautājās, kā tam klājas.
16 Tikmēr sešsimt Dana vīri,+ kas bija bruņojušies kaujai, stāvēja pie vārtiem.
17 Pieci vīri, kas bija devušies izlūkot zemi,+ iegāja Mihas namā, lai paņemtu izcirsto tēlu, efodu,+ mājas dievekļus+ un izlieto tēlu.+ (Bet priesteris+ stāvēja pie vārtiem kopā ar sešsimt kaujai bruņotajiem vīriem.)
18 Ieraudzījis, ka vīri, kas bija iegājuši Mihas namā, ir paņēmuši izcirsto tēlu, efodu, mājas dievekļus un izlieto tēlu, priesteris jautāja: ”Ko jūs darāt?”
19 Bet viņi atteica: ”Ciet klusu un nesaki ne vārda! Nāc mums līdzi un kļūsti mums par padomdevēju* un priesteri! Vai tu gribi būt priesteris viena vīra saimei+ vai arī kļūt par priesteri veselai dzimtai, veselai Izraēla ciltij?”+
20 Priesterim tas patika, un, paņēmis efodu, mājas dievekļus un izcirsto tēlu,+ viņš tiem pievienojās.
21 Tad tie devās ceļā, sūtīdami pa priekšu bērnus, lopus un vērtīgākās mantas.
22 Danieši jau bija aizgājuši kādu gabalu no Mihas nama, kad Mihas kaimiņi sapulcējās un steidzās tiem pakaļ, un viņi tos panāca.
23 Izdzirdējuši viņu saucienus, danieši pagriezās un vaicāja Miham: ”Kas noticis? Kāpēc tu esi sapulcinājis šos ļaudis?”
24 Miha atbildēja: ”Jūs esat paņēmuši manus dievus, ko es biju darinājis, un esat aizveduši arī priesteri. Man taču nekas vairs nav palicis! Kā gan jūs varat jautāt, kas man noticis?!”
25 ”Neklaigā! Citādi vēl vīri varētu iekaist dusmās un tev uzbrukt,” piedraudēja danieši, ”un tas maksātu dzīvību gan tev, gan tavai saimei.”
26 Tad danieši devās tālāk, bet Miha, redzēdams, ka tie ir stiprāki par viņu, aizgāja atpakaļ uz mājām.
27 Paņēmuši Mihas darinājumus un viņa priesteri, tie devās uz Lajišu+ — pie ļaudīm, kas dzīvoja mierīgi un bezrūpīgi.+ Viņi tos nogalināja ar zobenu un pilsētu nodedzināja.
28 Nebija neviena, kas tos izglābtu, jo Sidona bija tālu un ne ar vienu citu tiem nebija nekādu sakaru. Lajiša atradās ielejā, kas piederēja Bēt-Rehobai.+ Tad danieši atjaunoja pilsētu un tajā apmetās.
29 Pilsētu viņi nosauca par Danu+ sava ciltstēva, Izraēla dēla Dana, vārdā.+ (Pilsētas agrākais nosaukums bija Lajiša.)+
30 Pēc tam danieši uzstādīja izcirsto tēlu.+ Jonatāns,+ Mozus dēla Gēršoma+ pēcnācējs, un viņa pēcnācēji bija priesteri Dana ciltij, un tā tas bija līdz pat dienai, kad tās zemes iedzīvotāji tika aizvesti gūstā.
31 Bet Mihas darinātais izcirstais tēls, ko viņi bija uzstādījuši, palika pie viņiem visu laiku, kamēr Dieva nams* bija Šīlo.+
