Tiesnešu 19:1—30
-
Benjamīniešu noziegums Gibeā (1—30)
19 Tajā laikā, kad Izraēlā nebija ķēniņa,+ kāds levīts, kas dzīvoja tālu Efraima kalnos,+ ņēma sev blakussievu no Betlēmes+ Jūdā.
2 Taču blakussieva bija viņam neuzticīga, atstāja viņu un aizgāja pie sava tēva uz Betlēmi Jūdā. Kad viņa tur bija nodzīvojusi četrus mēnešus,
3 viņas vīrs, paņēmis līdzi kalpu un pāris ēzeļu, devās viņai pakaļ, lai pierunātu viņu atgriezties. Viņa to ieaicināja sava tēva namā, un jaunās sievietes tēvs, ieraudzījis znotu, nopriecājās
4 un pierunāja viņu palikt trīs dienas. Viņi ēda un dzēra, un viņš tur nakšņoja.
5 Ceturtajā dienā viņi agri no rīta piecēlās, lai levīts varētu doties ceļā. Bet jaunās sievietes tēvs sacīja znotam: ”Iestiprinies mazliet, un tad jūs varat iet!”
6 Viņi apsēdās un abi kopā ēda un dzēra. Pēc tam jaunās sievietes tēvs sacīja znotam: ”Lūdzu, paliec pa nakti un atpūties!”
7 Kad viņš no rīta posās ceļā, sievastēvs ļoti lūdza viņu palikt, un viņš atkal tur pārnakšņoja.
8 Piektajā dienā agri no rīta viņš piecēlās, lai dotos ceļā, bet jaunās sievietes tēvs sacīja: ”Lūdzu, iestiprinies!” Tā viņi abi sēdēja un ēda, kamēr diena jau sāka sliekties uz vakarpusi.
9 Kad vīrs jau gribēja ar savu blakussievu un kalpu doties ceļā, viņa sievastēvs teica: ”Ir jau gandrīz vakars. Pārnakšņojiet tepat! Diena drīz būs galā — paliec te pa nakti un atpūties! Rīt jūs varat celties agri un doties mājup.”
10 Taču levīts negribēja tur palikt vēl vienu nakti, tāpēc viņš ar abiem apseglotajiem ēzeļiem, blakussievu un kalpu devās ceļā. Viņi sasniedza Jebūsu, tas ir, Jeruzālemi.+
11 Kad viņi bija pie Jebūsas, bija jau vēla pievakare, un kalps sacīja savam kungam: ”Varbūt iegriezīsimies šajā jebūsiešu pilsētā un pārnakšņosim tur?”
12 Bet kungs atbildēja: ”Nē, nepaliksim svešzemnieku pilsētā! Te nedzīvo izraēlieši. Iesim tālāk uz Gibeu!”+
13 Viņš sacīja kalpam: ”Mēģināsim tikt līdz Gibeai vai Rāmai!+ Pārnakšņosim vienā no šīm pilsētām.”
14 Viņi devās tālāk un, saulei rietot, nonāca pie benjamīniešu pilsētas Gibeas.
15 Viņi iegriezās Gibeā, lai paliktu tur pa nakti. Viņi apsēdās pilsētas laukumā, bet neviens viņus neuzaicināja pie sevis.+
16 Vakarā kāds vecs vīrs nāca mājās no tīruma. Viņš Gibeā bija ienācējs — viņš pats bija no Efraima kalniem,+ bet pilsētas iedzīvotāji bija benjamīnieši.+
17 Ieraudzījis pilsētas laukumā ceļinieku, vecais vīrs vaicāja: ”No kurienes tu nāc, un kurp dodies?”
18 Levīts atbildēja: ”Mēs nākam no Betlēmes Jūdā un ejam uz kādu vietu tālu Efraima kalnos, kur ir manas mājas. Es biju aizgājis uz Betlēmi Jūdā+ un tagad dodos uz Jehovas namu*, bet neviens mani neuzaicina pie sevis.
19 Mums ir salmi un barība ēzeļiem,+ kā arī maize+ un vīns man, sievietei un kalpam. Mums nekā netrūkst.”
20 Bet vecais vīrs sacīja: ”Lai tev miers! Ļauj man parūpēties par tevi. Tikai nepaliec pa nakti pilsētas laukumā.”
21 Viņš tos aizveda uz savu namu un pabaroja ēzeļus. Nomazgājuši kājas, viņi ēda un dzēra.
22 Kamēr viņi ieturējās, namu ielenca bars neliešu, kuri dzīvoja tajā pilsētā, un, dauzīdami pie durvīm, tie sauca vecajam vīram, nama saimniekam: ”Ved laukā to vīru, kas ir atnācis pie tevis, — mēs gribam ar to pārgulēt!”+
23 Nama saimnieks izgāja ārā un tiem sacīja: ”Nē, mani brāļi, neesiet tik ļauni! Šis vīrs ir viesis manā namā. Nerīkojieties tik zemiski!
24 Te ir mana meita, kas ir jaunava, un šī vīra blakussieva — es tās izvedīšu ārā, un jūs varat tās piesmiet, ja jau jums tā tīk.+ Bet neizrīkojieties tik zemiski ar šo vīru!”
25 Taču sanākušie vīri negribēja viņu uzklausīt, tāpēc levīts sagrāba savu blakussievu+ un izgrūda pie viņiem laukā. Viņi to izvaroja un izmantoja visu nakti līdz pat rītam, bet, gaismai austot, atlaida.
26 Agri no rīta sieviete atnāca un nokrita pie ieejas vecā vīra namā, kur bija viņas kungs, un palika guļam, līdz bija jau gaišs.
27 Kad viņas kungs no rīta piecēlās un atvēra nama durvis, lai dotos ceļā, viņš ieraudzīja, ka viņa blakussieva guļ pie ieejas namā ar rokām uz sliekšņa.
28 ”Celies, ejam!” viņš teica, taču viņa neatbildēja. Tad vīrs viņu uzcēla uz ēzeļa un devās mājup.
29 Pārradies mājās, viņš paņēma nazi, sadalīja savu mirušo blakussievu divpadsmit gabalos un tos izsūtīja pa visu Izraēlu.
30 To redzēdami, visi sacīja: ”Nekas tāds nav noticis un nav dzirdēts kopš tās dienas, kad izraēlieši izgāja no Ēģiptes, līdz pat šai dienai. Apdomājiet to, apspriedieties+ un dariet zināmu savu lēmumu!”
Zemsvītras piezīmes
^ Vai, iesp., ”un es kalpoju Jehovas namā”.
