Tiesnešu 5:1—31
5 Tajā dienā Debora+ un Baraks,+ Abinoama dēls, dziedāja šādu dziesmu:+
2 ”Plīvo Izraēla karotāju matu cirtas*,ļaudis labprātīgi dodas karā+ —lai Jehova par to slavēts!
3 Klausieties, ķēniņi! Ieklausieties, valdnieki!
Es dziedāšu Jehovam,es skandēšu slavu Jehovam,+ Izraēla Dievam.+
4 Kad tu, Jehova, nāci no Seīra,+kad tu soļoji no Edoma novada,zeme drebēja un pārplūda debesis,straumes gāzās no mākoņiem lejup.
5 Kalni izkusa* Jehovas priekšā,+pat Sīnājs+ — Jehovas, Izraēla Dieva,+ priekšā.
6 Ceļi bija pamesti Šamgara,+ Anāta dēla, dienās,sānceļus mina ceļinieki Jaēlas+ dienās.
7 Tukši bija ciemi Izraēlā,nebija tajos iemītnieku, līdz es, Debora,+iestājos par Izraēlu kā māte.+
8 Tie izraudzījās sev jaunus dievus+ —un, lūk, karš jau vārtos!+
Nebija manāms ne vairogs, ne šķēpsstarp četrdesmit tūkstošiem Izraēla vīru.
9 Mana sirds ir ar Izraēla karavadoņiem,+kas bija gatavi cīnīties kopā ar tautu.+
Slavējiet Jehovu!
10 Jūs, kas jājat uz rūsganiem ēzeļiem,jūs, kas sēžat uz smalkiem paklājiem,un jūs, kas ejat pa ceļu, —apdomājiet!
11 Pie smeltuvēm skanēja smēlēju balsis —tur daudzināja Jehovas taisnīgos darbus,Izraēla cieminieku krietnos darbus.
Tad Jehovas tauta sanāca vārtos.
12 Mosties, mosties jel, Debora,+mosties, mosties un dziedi dziesmu!+
Celies, Barak!+ Ved prom savus gūstekņus, Abinoama dēls!
13 Kas atlikuši no tautas, toreiz nāca lejā pie augstmaņiem,Jehovas tauta kāpa lejā pie manis cīnīties ar stipriniekiem.
14 No Efraima nākušie, tie, kas ielejā,bija kopā ar tevi, Benjamīn, ar taviem ļaudīm.
No Māhīra+ nāca karavadoņi,no Zebulona — tie, kam vervētāja zizlis.
15 Isašara vadoņi bija ar Deboru,tāpat kā Isašars, ar viņu bija arī Baraks,+kas steidzās nokāpt ielejā.+
Neizlēmīgas bija Rūbena vīru sirdis.
16 Kāpēc tu gulēji starp divām seglu somām,klausīdamies ganu stabuļu skaņās?+
Neizlēmīgas bija Rūbena vīru sirdis.
17 Gileāds palika otrpus Jordānai.+
Un Dans — kālab viņš kavējās pie kuģiem?+
Ašers dīki sēdēja jūras piekrastēun palika pie savām piestātnēm.+
18 Zebulons savu dzīvību nežēloja, bija gatavs iet nāvē,tāpat arī Naftalis+ — augstieņu klajumos.+
19 Taanahā, pie Megidas+ straumes,ieradās un karoja ķēniņi.
Kanaāniešu ķēniņi karoja,+bet sudrabu par laupījumu nedabūja.+
20 No debesīm karoja zvaigznes,no saviem ceļiem tās karoja pret Siseru.
21 Kišonas straume tos aizskaloja,+mūžsenā straume, Kišonas straume.
Tu samini stipriniekus, mana dvēsele*!
22 Tad dipēja zirgu soļi,auļot auļoja viņa ērzeļi.+
23 ”Lādiet Merozu,” sacīja Jehovas eņģelis,”jā, lādiet tās iedzīvotājus,jo viņi nenāca palīgā Jehovam,nepievienojās stiprajiem vīriem, lai palīdzētu Jehovam!”
24 Vissvētītākā starp sievietēm ir Jaēla,+kēnieša Hebera+ sieva,vissvētītākā starp sievietēm, kas dzīvo teltīs!
25 Viņš lūdza ūdeni — viņa deva pienu,greznā traukā pasniedza krējumu.+
26 Savu roku viņa izstiepa pēc telts mietiņa,savu labo roku — pēc smaga āmuraun deva triecienu Siseram, sadragāja viņa galvu,sašķaidīja un pāršķēla viņa deniņus.+
27 Pie viņas kājām tas saļima, krita un necēlās vairs,pie viņas kājām tas saļima un krita.
Un, kur saļima, tur sakauts palika guļam.
28 Ārā pa logu veras,raugās caur loga režģi Siseras māte:”Kamdēļ kavējas viņa kaujas rati,kamdēļ nedzirdu viņa ratu rību?”+
29 Gudrākās no dižciltīgajām viņai bilst,jā, arī viņa pati spriež:
30 ”Gan jau tie dala laupījumu —meiteni, divas meitenes ik karotājam,krāsotas drānas par laupījumu Siseramun ikkatram, kas guvis laupījumu,grezni izšūtu tērpu, krāsotas drānasun divus grezni izšūtus lakatus ap kaklu.”
31 Tā lai iet bojā visi tavi ienaidnieki,+ Jehova,bet tie, kas tevi mīl, lai ir kā uzlecoša saule visā savā spožumā!”
Un zemei bija atelpa četrdesmit gadus.+
Zemsvītras piezīmes
^ Karotāju garie mati varēja liecināt par Dievam dotu solījumu.
^ Vai, iesp., ”trīcēja”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
