Tiesnešu 6:1—40

6  Kad izraēlieši atsāka darīt to, kas Jehovam nepatīk,+ Jehova viņus nodeva midiāniešu varā uz septiņiem gadiem,+  un midiānieši viņus apspieda.+ Midiāniešu dēļ izraēlieši taisīja sev slēptuves* kalnos, alās un grūti pieejamās vietās.+  Tiklīdz izraēlieši kaut ko iesēja, midiānieši, amalekieši+ un austrumnieki+ viņiem uzbruka.  Tie cēla nometnes, lai viņiem uzbruktu, postīja ražu visā zemē līdz pat Gazai, neatstāja izraēliešiem nekādu pārtiku un atņēma visas aitas, vēršus un ēzeļus.+  Tie nāca ar saviem lopiem un teltīm tik lielā skaitā kā siseņi,+ un ne viņus, ne viņu kamieļus nevarēja saskaitīt.+ Viņi iebruka, lai postītu zemi.  Midiāniešu dēļ izraēlieši ieslīga dziļā trūkumā un sauca pēc Jehovas palīdzības.+  Kad izraēlieši midiāniešu spaidu dēļ piesauca Jehovu,+  Jehova sūtīja pie izraēliešiem kādu pravieti, kas viņiem teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Es jūs atvedu no Ēģiptes, izvedu no zemes, kur jūs bijāt vergi.+  Es jūs atbrīvoju no ēģiptiešiem un visiem jūsu apspiedējiem, es padzinu jūsu ienaidniekus un piešķīru jums viņu zemi,+ 10  un sacīju: ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs.+ Nepielūdziet* dievus, ko pielūdz amorieši, kuru zemē jūs dzīvojat!”+ Bet jūs man neklausījāt.””+ 11  Pēc kāda laika uz Ofru atnāca Jehovas eņģelis+ un apsēdās zem abiezerieša Joāša+ dižkoka. Joāša dēls Gideons+ kūla kviešus vīna spiedē, lai tos slēptu no midiāniešiem. 12  Jehovas eņģelis parādījās viņam un teica: ”Jehova ir ar tevi,+ varonīgais karotāj!” 13  Bet Gideons viņam atbildēja: ”Piedod, mans kungs, bet, ja Jehova ir ar mums, kāpēc tad mēs pieredzam visas šīs nelaimes?+ Kur ir visi viņa brīnumainie darbi, par kuriem ir stāstījuši mūsu tēvi,+ sacīdami: ”Jehova mūs izveda no Ēģiptes”?+ Nē, Jehova mūs ir pametis+ un nodevis midiāniešu varā.” 14  Palūkojies uz viņu, Jehova teica: ”Tev ir spēks — rīkojies! Tu izglābsi Izraēlu no midiāniešiem,+ jo es esmu tas, kurš tevi sūta.” 15  Gideons atbildēja: ”Piedod man, Jehova, bet kā lai es izglābju Izraēlu? Mana dzimta* ir necilākā Manases ciltī, un es esmu pats nenozīmīgākais sava tēva namā.” 16  Bet Jehova viņam teica: ”Es būšu ar tevi,+ tāpēc tu sakausi midiāniešus kā vienu vienīgu vīru.” 17  Gideons sacīja: ”Ja es esmu ieguvis tavu labvēlību, parādi man zīmi, ka tu esi tas, kas ar mani runā. 18  Lūdzu, neaizej no šejienes, kamēr es nebūšu atgriezies ar dāvanu un pasniedzis to tev.”+ ”Es palikšu šeit, kamēr tu atgriezīsies,” viņš atteica. 19  Gideons aizgāja un sagatavoja kazlēnu un neraudzētu maizi no ēfas* miltu,+ pēc tam ielika gaļu grozā, ielēja virumu podā, atnesa un pasniedza viņam zem dižkoka. 20  Dieva eņģelis teica Gideonam: ”Ņem gaļu un neraudzēto maizi un noliec uz tā lielā akmens, un uzlej virsū virumu.” Gideons tā arī izdarīja. 21  Jehovas eņģelis izstiepa nūju, kas bija viņam rokā, ar tās galu pieskārās gaļai un neraudzētajai maizei, un no klints izšāvās uguns, kas aprija gan gaļu, gan neraudzēto maizi.+ Pēc tam Jehovas eņģelis nozuda viņa skatienam. 22  Tā Gideons saprata, ka tas ir bijis Jehovas eņģelis.+ ”Ak vai, Visaugstais Kungs Jehova!” izsaucās Gideons. ”Es vaigu vaigā esmu redzējis Jehovas eņģeli.”+ 23  Bet Jehova viņam teica: ”Miers ar tevi! Nebīsties,+ tu nemirsi.” 24  Gideons tur uzcēla altāri Jehovam, un to vēl šodien sauc ”Jehova ir miers”*.+ Tas vēl aizvien atrodas abiezeriešu Ofrā. 25  Tonakt Jehova viņam teica: ”Paņem sava tēva jauno bulli, viņa otro bulli, kas ir septiņus gadus vecs, nojauc Baala altāri, kas pieder tavam tēvam, un nocērt tam blakus esošo elku stabu*!+ 26  Kad tu šī nocietinātā paugura galā būsi uzcēlis altāri savam Dievam Jehovam no rindā saliktiem akmeņiem, tad paņem bulli un upurē to par dedzināmo upuri, malkai izmantodams elku stabu, ko būsi nocirtis.” 27  Gideons pasauca desmit vīrus no saviem kalpiem un izdarīja, kā Jehova viņam bija licis. Taču viņš to paveica naktī, nevis pa dienu, jo baidījās no sava tēva saimes un no pilsētas vīriem. 28  Kad pilsētas vīri agri no rīta piecēlās, viņi ieraudzīja, ka Baala altāris ir nojaukts, tam blakus esošais elku stabs nocirsts un ka ir uzbūvēts jauns altāris un uz tā upurēts bullis. 29  Tie vaicāja cits citam: ”Kas to ir izdarījis?” Ievākuši ziņas, tie secināja, ka to ir izdarījis Gideons, Joāša dēls. 30  Tad pilsētas vīri teica Joāšam: ”Ved ārā savu dēlu! Viņam jāmirst, jo viņš ir nojaucis Baala altāri un nocirtis tam blakus esošo Ašēras stabu.” 31  Joāšs+ visiem sanākušajiem, kas vērsās pret viņu, atteica: ”Vai tad jums jāaizstāv Baals? Vai jums viņš jāglābj? Katrs, kas viņu aizstāv, ir jānonāvē jau šorīt pat.+ Ja viņš ir dievs, lai pats arī aizstāvas,+ jo kāds taču ir nojaucis viņa altāri.” 32  Tajā dienā viņš nosauca Gideonu par Jerubaalu*, sacīdams: ”Lai Baals pats aizstāvas, jo kāds ir nojaucis viņa altāri.” 33  Midiānieši,+ amalekieši+ un austrumnieki, sapulcējušies vienkopus,+ šķērsoja upi un izveidoja nometni Jezreēlas ielejā. 34  Pār Gideonu nāca Jehovas gars.+ Viņš pūta ragu,+ un viņu atbalstīt ieradās abiezerieši.+ 35  Viņš izsūtīja ziņnešus pa visu manasiešu zemi, un arī tie ieradās viņu atbalstīt. Viņš aizsūtīja ziņnešus pie Ašera, Zebulona un Naftaļa ciltīm, un ieradās arī šīs ciltis. 36  Gideons sacīja Dievam: ”Ja tu glābsi Izraēlu ar manu starpniecību, kā esi solījis,+ 37  parādi man zīmi. Es izklāšu uz kuļamklona vilnas cirpumu. Ja rasa būs tikai uz vilnas, bet visa zeme ap to būs sausa, tad es zināšu, ka tu izglābsi Izraēlu ar manu starpniecību, kā esi solījis.” 38  Tieši tā arī notika. Nākamajā dienā, kad viņš agri no rīta piecēlās un izgrieza vilnu, viņš izspieda no tās tik daudz ūdens, ka piepildīja veselu trauku. 39  Tomēr Gideons sacīja Dievam: ”Neiededzies dusmās pret mani! Ļauj man tev ko prasīt vēl vienu reizi. Lūdzu, ļauj man vēlreiz pārbaudīt, kas notiks ar vilnu. Lūdzu, liec, lai tikai vilna ir sausa, bet visu zemi klāj rasa.” 40  Un Dievs tajā naktī tā arī izdarīja: tikai vilna bija sausa, bet visu zemi klāja rasa.

Zemsvītras piezīmes

Vai, iesp., ”pazemes noliktavas”.
Burt. ”Nebīstieties”.
Burt. ”Mans tūkstotis”.
22 l. Sk. pielikumu B14.
Ebr. jehwā šālōm.
Vai ”Ašēras stabu”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.
Noz. ”lai Baals aizstāvas (cīnās)”.