Ebrejiem 5:1—14
5 Ikviens augstais priesteris, kas izraudzīts no cilvēkiem, tiek iecelts kalpot Dievam cilvēku labā,+ lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem.+
2 Viņš spēj izturēties iejūtīgi pret tiem, kas savas nezināšanas dēļ kļūdās*, jo viņam pašam ir savas vājības,
3 tāpēc viņam jāupurē ne tikai par tautas grēkiem, bet arī par savējiem.+
4 Neviens neuzņemas šo godu pats, bet saņem to tikai pēc Dieva aicinājuma, kā tas bija ar Āronu.+
5 Tā arī Kristus nav pats sevi iecēlis+ augstā priestera godā — viņu ir pagodinājis tas, kurš viņam teica: ”Tu esi mans dēls, šodien es esmu kļuvis par tavu tēvu.”+
6 Savukārt citā vietā viņš saka: ”Tu esi priesteris mūžīgi, līdzīgs Melhisedekam.”+
7 Dzīvodams uz zemes, Kristus ar skaļiem saucieniem un asarām raidīja karstas lūgšanas un lūgumus+ pie tā, kurš varēja viņu izglābt no nāves, un tika uzklausīts savas dievbijības dēļ.
8 Kaut arī viņš bija Dēls, viņš mācījās paklausību no tā, ko izcieta,+
9 un, padarīts pilnīgs,+ ir sagādājis mūžīgu glābšanu visiem, kas viņam paklausa,+
10 jo Dievs viņu ir pasludinājis par augsto priesteri, līdzīgu Melhisedekam.+
11 Par viņu mums daudz kas būtu sakāms, bet ir grūti jums to visu izskaidrot, jo jūs esat kļuvuši kūtri klausīties.
12 Kaut gan jums pašiem tagad jau būtu jābūt skolotājiem, jums atkal ir vajadzīgs kāds, kas jums no paša sākuma mācītu dievišķo vārdu pamatus,+ un esat kļuvuši par tādiem, kam vajag pienu, nevis cietu barību.
13 Kas pārtiek no piena, tas nav iepazinis taisnības vārdus — viņš vēl ir mazs bērns.+
14 Bet cieta barība ir domāta pieaugušajiem, kas, likdami lietā savu spriestspēju*, to ir ievingrinājuši atšķirt labu no ļauna.
